Jānis Ezeriņš "Kaprači"

• Mazais, vecais Sīmanis bija iedomīgs, vienaldzīgs, bezrūpīgs. Sīmanis jau no pašām mazām dienām ir izracis simtiem bedru, nekad neatteica nevienam palīdzību, bet vēlāk viņa strādāšana izvērtās vairāk ar mēli, nekā ar lāpstu. Sīmanis neizjuta nekādu cieņu un atbildību pret savu darbu rokot mirušos. Viņa vienaldzību pierāda viņa parunas ‘’Dibens priekš pēršanas, mute priekš kliegšanas’’, ‘’ Kas citiem bedri rok, pats sev to nedara’’ un ‘’No turienes neiznāksi’’. No Turienes neatnāksi – teiciens, kurš mierināja daudzus, kuri kādam pirms nāves kaut ko bija nodarījuši. Arī pats Sīmanis to radīja domādams par savu mātesbrāli, kurš vēl stundu pirms savas nāves bija solījies tam atriebties. • Ķīsis ar Kāpostu ir divi braši puiši, kuri devās rakt kapu savam kaimiņam Līču Ozolam. Dodoties uz kapsētu, viņiem līdzi ir arī pudele stiprāka dzēriena un viņi uzaicina līdzi arī veco Sīmani. Ķīsim bija garākas kājas un īsākas rokas, kālab viņš mazliet atgādināja ķenguru. Strādājot izvairās smiltis mest pret sauli, jo vecu ļaužu noteikumi to aizliedz darīt. Tieši Ķīsis atrod veco zārku un pudeli tajā. Ilgi viņi abi nav jāpierunā, jo jau pavisam drīz kopā ar Sīmani sēž izraktās bedres dibenā, skeleta sabiedrībā, baudot atrasto dziru. • Šīs noveles vide ir kapsēta, kurā arī notiek visa darbība. Tieši kapsētas vide parāda un ieved mūs noveles būtībā.