Jānis Jaunsudrabiņš "Aija". Konspekts

Jānis Jaunsudrabiņš Aija Konspekts PIRMĀ DAĻA. AIJA Sākums Autors vairs nevar atcerēties, cik reižu ir gājis šo ceļu no Jaunjelgavas līdz leišu robežām gan dienā, gan naktī, dažādos laika apstākļos. Šovasar, esot šo ceļu naktī, viņam gadās tāds dīvains ceļabiedrs, kuru viņš satiek ceļa četrpadsmitajā verstī. Ceļmalā viņš izdzird klusu dudināšanu, sākumā nobīstas, jo baidās, ka satiksies ar kādu vājprātīgo, taču tas izrādās kāds iereibis vīrs, arī vārdā Jānis, kurš, nesagaidījis pretimbraucēju, gājis kājām un tagad 40 verstis iešot abi kopā. Abiem sagribas dzert, un viņi ienāk kādās mājās, no kurām viņus padzen saimnieks ar nikniem suņiem, lai arī svešiniekam izdodas padzerties. Un Jānis sāk stāstu par savu toreizējo saimnieku, savām kalpu gaitām vienas vasaras garumā un galvenām kārtām par savu mīlestību. Te arī ir šis stāsts. *** 1. Jau no mazām dienām Jānim patika skuķes. Taču viena, kura skolā nāk kopā ar viņu, it īpaši, kaut arī Jānis neuzdrošinās viņai tuvoties. Viņa ir gadu vai divus vecāka, ļoti skaista un apdāvināta meita, bagāta saimnieka audzēkne. Viņu sauc Aija. Pavasarī nāca kāds savāds gadījums, kad Jāņa tēvs salīgst Jāni par ganu tajās pašās mājās Lapās, kur dzīvoja Aija, kurai arī bija nākošvasar jādien par meitu. Jānis ir laimīgs, ka Aija sāk viņu ievērot un pat cienā ar kaltētiem zirņiem. 2. Jānis nevar vien sagaidīt, kad varēs doties uz jaunajām mājām, tāpēc izdomā kopā ar puišiem skolasbiedriem apciemot tēvamāsu, jo ceļš pie viņas iet garām Lapām un viņš cer satikt Aiju. Taču Aiju neredz, tāpēc Jānis izdomā atpalikt no puikām un sakaa, ka aizmirsis grāmatas skolā un jāiet atpakaļ. Tad no attāluma Jānis tomēr ierauga Aiju, kura pavada pāri kalnam kādu sievieti, kura vēlāk izrādījās viņa māte, kura bija nākusi sarunāt ar saimnieci par jauno vasaras darba un dzīves vietu. Māte mājā stipri liela Aiju, sakot, ka laba meita, arī saimniece viņu labi pacienājusi, tātad neesot skopa un Jānim vasarā gaidāma laba darba vieta. 3. Jānis Lieldienās saslimst, taču līdz Jurģiem atveseļojas un viņam pakaļ ar zirgu un ratiem atbrauc kāds vecs vīrs, laikam saimnieces tēvs, kurš izrādās liels runātājs un norunā visu ceļu līdz jaunajām mājām, viņš izstāsta , ka Aija jau četras vasaras te nobijusi par gani, tagad Jāņa kārta, kurš arī jau pēdējo gadu ganīs, tālāk būs jāmēģina darīt puiša darbi. Jāni sagaida saimniece, aicina pie galda pusdienās. Iznāk arī Aija, kura sarunā ar saimnieci guļas vietu Jānim pie viņas klētī. Tur paredzēts dzīvot arī pašam mazākajam kalpam lietuvietim Jozum, kurš ganīšot cūkas. Pusdienās saimniece ir pagatavojusi gardas un nemaz neskopojas ar ēdienu .Jānis, kurš visu līdzšinējo mūžu ir dzīvojis pusbadā, priecājas, ka labā maizē šovasar varēs atkopties un kļūt spēcīgāks. Aija izrāda ganīšanas vietas, Jānis dodas ganos, drīz atbrauc arī cita kalpu ģimene. 4. Vakarā, kad bija govis jādzen mājās, atnāk Aija ar mazu, apmēram astoņus gadus vecu puišeli, jauno cūkganu Jozus. Pie vakariņām Jānis iepazīstas ar kalpu puisi Miķeli, kurš Lapās ir jau otro gadu. Miķelis Jānim nepatīk, jo izliekas stipri lielīgs. Jānis satiek kalpu ģimeni, kur vīrs ir vārdā Pēteris un sievu visi sauc par Pēterieni. Pēteris visu darīja tāpat kā viņa sieva Pēteriene, staigāja tāpat un runāja to pašu, Pēteriene visur bija pirmā, viņa bija ja ne lielāka, tad resnāka par vīru, arī prāta ziņā stipri pārāka, jo mācēja lasīt. Viņa ir bērna gaidībās. Jānis dodas gulēt, viņam jāguļ kopā ar mazo ganu puiku Jozu vienā gultā. 5. No rīta, kamēr ganos lopi vēl nav jālaiž, saimniece atnes viņiem abiem ar Jozu veselu kaudzi lupatiņu, kuras jāizplūkā pa diedziņam, šis darbs Jānim nepatīk, jo ir sieviešu darbs. Tad Jānis dodas pie saimnieka, kurš uztic arklu novadīt, kas tomēr vēl Jānim nepadodas, par to visi smejas, īpaši Miķelis zobojas par Jāni. 6. Sāka dzīt ganos govis, un Jānim nu bija darbs. Brokastis deva līdzi ganos, un tās vienmēr bija labas. Pusdienas parasti atnesa Aija. Kad viņa atnāca, abi ar Jāni sēdēja un runājās. Starp viņiem tagad valdīja laba saskaņa, jo Jānis vairs ar ļaunu nepieminēja Miķeli. Jānis centās Aijai stāstīt kaut ko no skolas gudrībām, taču, izrādījās, ka viņa „ nav tik apdāvināta un gudra” kā Jānim agrāk likās. Viņš gan mēģināja viņu pievērst mācībām, taču veltīgi, Aija neizrādīja interesi, drīzāk smējās- kam Jānim tas būs vajadzīgs? Taču Jāni mācības interesēja, tāpēc ganos viņam līdzi vienmēr bija kāda grāmata. 7. Piektdienās Jāņa vietā ganos parasti iet Pēteriene, tāpēc viņš varēja ilgāk pagulēt, tad mazliet palīdzēt saimniekam un tad darīt kas pašam tīk. Taču šajā rītā saimniece saka, ka Pēteriene saslimusi un Jānim tomēr jāiet ganos. Jānis par to dusmīgs. Izrādās, ka kalpa sievai Pēterienei ir dzemdības, pusdienlaikā piedzimst dēls, pats Pēteris ir lepns un apstaigā visus ar pudeli brandavīna. Arī Jānis iedzer, lai izliktos par lielu puisi, taču degvīns dedzina rīkli. Jānis ir mazliet apreibis un dodas uz klētiņu, izrādās, ka Jāņa gulta ir silta, viņš ir pārsteigts un priecīgs, jo Aija ir gulējusi viņa gultā… Aija atzīstas, ka gribējusi tikai palūkot, cik cieta ir Jāņa gulta. 8. Kad saime ved mēslus, Aijai nav ko darīt un viņa iet ganos kopā ar Jāni. Vienā šādā reizē pa lielceļu brauc garām kaimiņu Duļļu saimnieks ar savu māsu Mariju un viņas mazo bērnu. Marija dzīvo Rīgā ar vīru, kurš strādā gumijas fabrikā. Šis notikums ienesīs lielu viļņošanos Lapu mājās, jo, izrādās, Lapu saimniekam kaimiņa Duļļa māsa Marija vienmēr ir ļoti patikusi. 9. Pēc Pēterienes dēla piedzimšanas tiek sarunāts kāds viņu radu bērns-Ieva vai kā viņu visi sauca Ievuks, lai padarītu vieglākos Pēterienes darbus viņas bērna zīdīšanas laikā. Ievuks ir ļoti ziņkārīga un pļāpīga, viņa visus izseko un aprunā . Viņa vienmēr visu zina. Jānim viņa pielīp kā dadzis, vienmēr pastāsta visas jaunās ziņas. No viņas Jānis uzzina, ka Aija atkal draudzējas ar Miķeli, jo labāka pagaidām viņai neesot. 10. Nu saimnieks ar saimnieci vairs labi nesatiek, kopš pārbraukusi kaimiņu saimnieka māsa. Arī Pēterienei vēl labi neklājās ar veselību, tāpēc Jāni tiek sarunāts iet palīgā saimniekam darīt puišu darbus. Labā ēdiena dēļ Jānis ir kļuvis daudz spēcīgāks, tāpēc ar prieku to arī dara. Kalps Miķelis toties kļuvis daudz rāmāks, arī Aija vairs uz Jāni neskatās un Jānis nezina, kas tam par iemeslu. Te kādā dienā Ievuks sameklē Jāni un izstāsta šādu notikumu. Viņa redzējusi, kā saimnieks rijas jumtā ieslēpj kādu vīstokli, viņa gājusi un atradusi to. Izrādās, ka tā ir zilā dzijas kamolā ietīta vēstule, ko saimnieks raksta kaimiņu māju viešņai. Tā kā Ievuks nemāk lasīt, tad Jānis iestāsta, ka tā nav nekāda vēstule, bet ziņģe (dziesma) un vēstuli patur pie sevis.. 11. Jānis ar vectēvu pļauj līcī zāli. Atnāk Miķelis un izsmej Jāni, kurš sadusmojas un ierosina sacensību zāles pļaušanā. Jānim labāk sagatavota izkapts un viņš uzvar, Miķelim tas nepatīk, visi slavē Jāni, tikai vecā kalpone Poģene Miķeli karsti aizstāv. Aijai nepatīk, ka Miķelis zaudējis, viņa nicinoši izsakās par viņu. 12. Laiks ir labs un notiek siena vešana šķūnī. Jānis ar Aiju ņem pretī sienu un mīda to. Jānim patīk skatīties uz Aiju, kura ir apsējusi sarkanu lakatiņu un izskatās ļoti skaista. Aija ir kļuvusi vēsāka pret Miķeli un atkal draudzīgāka pret Jāni. Aija uzliela Jāni, ka tas ir kļuvis daudz spēcīgāks. Siena šķūnī Aija izstāsta, ka saimnieks ar saimnieci pārāk agri saprecējušies, jo abu vecāki tā likuši. Lapa