5.Pierādi ,ka šis darbs uzrakstīts jaunromantisma manierē.
Kā jau pats nosaukums vēsta, tad jaunromantismam raksturīga romantiskā un reālistiskā esamība, kas darbā spēlē lielu lomu, tā ir galvenā tēma šajā darbā – Rasmas un Spodra mīlestība: “Un, zinādama, ka šovakar viņš neatnāks, pieglaudos ziediem kā vakar vakarā un pārdzīvoju visu vēl otru reizi. Varbūt šī otrreizējā pārdzīvošana bija skaistāka. Aizvēru acis un redzēju, kā Spodris stāv uz celiņā, vijoli cieši piespiedis pie krūtīm. Redzēju, kā viņš apsēdās, kā viņš pievirzījās man tuvāk , dzirdēju, kā viņš čukstēja pēdējos vārdus: “Tu, tu mana diena…” ”
Tāpat tika izmantotas spilgtas jūtu izpausmes, kas arī ir svarīga jaunromantisma pazīme, tiek līdz beidzamajiem sīkumiem izskaidrots katra parādība, notikums un priekšmets: “Kad egles top retākas, esmu aizkususi. Pa koku starpām jau saredzu cepli. Kā izdzisis zvērs tas guļ, apsedzies ar tumsu. Tad pa koku starpām gorās dzīvojamā mājiņa kā pelēka labdiena. Man prātā nāk pavasaris (…) Vairs neatjēdzu sevis. Man bail, ka nenokritu, tāpēc piespiežos pie egles. Egle dreb. Visapkārt sūna sīc un koku zari sāk locīties. Es jūtu, ka pusnakts pāri. Kaut dziedātu gailis!”
Jaunromantisma pazīme ir arī dabas tēlu izmantošana, kas arī šajā darbā bija bieži pamanāma. Tika izmantotas arī personifikācijas, kur kādi dabas tēli vai priekšmeti saistījās ar Rasmu: “Es plūcu ziedošas brūklenes un sviežu ar tām zvanam. Pēc katra sviediena zvans sīki ievaidas, un, katru tā vaidu es sajutu kā gandarījumu un mierinājumu. Es saku: tu, zilais dūkoņa, kad cilvēkam birst asaras, kad zeme paņem mīļos, tu māki tikai gavilēt… …
