Janunlatvieši

Fakti par jaunlatviešu kustību:
Izglītību guvuši zemnieku dēli veidoja pirmo latviešu inteliģenci. Inteliģences un tautas kopība bija visbūtiskākā latviešu nacionālās atmodas iezīme un spēka avots. Izauga kustība, kas guva nosaukumu jaunlatvieši. 1856. g – iznāk 1. „Mājas Viesis” redaktors A. Leitāns, Tērbatas Universitātē izveidojas latviešu pulciņš, iznāk j. Alunāna dzejoļu krājums „Dziesmiņas”. Jaunlatviešu kustības aizsākuma gads!
Darbības mērķi:
1. Latviešu nacionālās pašapziņas modināšana, tautas un dzimtenes mīlestības spēcināšana.
2. Atbrīvošanās no muižnieku privilēģijām un pārvācošanās tendences.
3. Latviešu ekonomiskā neatkarība.
4. tautas apgaismošana un izglītošana, kultūras izplatīšana.
5. Nacionālās literatūras izveide.
6. Literārās valodas izveide
Ievērojamākie jaunlatvieši:
J. Alunāns (1832-1864)
Kr. Barons (1835-1923)
K. Biezbārdis (1806-1886)
A. Kronvalds (1837-1875)
Kr. Valdemārs (1825-1891)
1862. g. – „Pēterburgas Avīzes’ jaunlatviešu izveidotā avīze
1868. g. – tika uzcelts latviešu biedrības nams.
1873. g. – 1. vispārējie latviešu Dziesmusvētki.
Tautiskais romantisms:
Lielākais svētums – tauta
Izteikts latvisks un nacionāls raksturs
Brīvās un laimīgās senatnes slavinājums.

…