Japāņu kultūrai raksturīga meditatīva apcere un domāšanas veids parādās dzejā – haiku. Haiku mēģina virzīt dvēseli uz apskaidrību – satori un stāsta par cilvēka mūžīgo saikni ar dabu.
Japānā izplatīts arī budisms, kas aizgūts no Ķīnas kultūras, tāpat kā daudzi citi aizguvumi – konfūcisms, rakstība, arhitektūras principi, tējas ceremonija, zīda ražošana.
Starptautisku slavu ir ieguvusi Ikebana – japāņu ziedu kārtošanas māksla. Ir divu stilu japāņu dārzi: zaļojošu pauguru, nelielu dīķīšu un tiltiņu savijuma (Tsukijama stila) dārzi, un sauso smilšu un akmeņu (Karesansui stila) dārzi.
Japānas četras tradicionālās teātra formas ir no, kiogen, kabuki un bunraku. “No” - demonstrē tēlu izjūtas no vienaldzības līdz galējam sasprindzinājumam. “Kiogen” - humoristiska izrāde. “Kabuki” - stilizēts klasiskās japāņu dejas uzvedums – drāma. “Bunraku” - tradicionāls japāņu leļļu teātris.
…
