Jauno laiku sākums Eiropā

Reformāciju priekšvakarā paplašinājās ne tikai eiropiešu garīgie, bet arī ģeogrāfiskie ap-

vāršņi. Ar 15.gs. sākās Rietumeiropas globāla ekspansija un tirdzniecības pārnešana no Vi-

dusjūras un Baltijas jūras uz Atlantijas okeānu. Gluži praktiski un reliģiski motīvi mudināja

portugāļu princi Heinriju Navigatoru atbalstīt ekspedīcijas Āfrikas krastu izpētei. Viņa galve-

nais mērķis bija tirdzniecība ar zeltu, šis monopols gadsimtiem ilgi piederēja arābiem. Jau 15.

gs. pēdējā dekādē portugāļu kuģi veda zeltu no Gvinejas uz Lisabonu un Antverpeni. Līdzās

zeltam svarīgs bija arī garšvielu tirgus ar Indiju. 15.gs. eiropiešu pārtika bija vienmuļa: maize,

biezputra, kāposti, rāceņi, zirņi, lēcas un sīpoli, un gaļa lopu kaujamā laikā. Garšvielas, īpaši

pipari un krustnagliņas, bija sevišķi pieprasītas pārtikas uzglabāšanai un garšas uzlabošanai.

Portugāle šai laikā bija progresīvākā un rietumnieciskākā no visām Eiropas karaļvals-

tīm. Karaļdēla Henrija Jūras braucēja vadībā portugāļi atklāja un kolonizēja 9 Azoru salas.

Portugāļi domāja, ka vēl tālāk uz rietumiem vajadzētu būt arī citām salām, viņi mēģināja tās

atrast, taču nesekmīgi. Portugāļi vēlējās atrast jūras ceļus uz “Indijām” (Indiju, Ķīnu, austru-

mu salām), lai varētu iegūt garšvielas, zāles un dārgakmeņus.…