1. Latvijas Republikas krimināltiesību izpratne, uzdevumi un avoti.
Izpratne- to veido 3 veida definējumi- l)krimināltiesības ir likumdošanas nozare- tā ir likumdevēja izdota normu sistēma, kas nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumos, kā arī soda veidus un apmērus, kas draud par tiem. 2)tiesību zinātnes nozare- tā pēta krimināltiesību iedarbības un piemērošanas pilnveidošanas iespējas. 3)krimināltiesības ir publisko tiesību nozare- regulē attiecības starp personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un valsti kompetentu iestāžu personā; krimināltiesībās kā publisko tiesību nozarē notiek regulēšana piedraudot ar sodu vai piemērojot sodu. Uzdevumi- šos uzdevumus nosaka krimināltiesības, kā tiesību zinātnes nozare-l)teorētiska likumu skaidrošana, 2)likuma profilaktiskās un audzinošās nozīmes izpēte, 3)likuma piemērošanas prakses vispārināšana, 4)vēsturisku un citu valstu likumu izpēte. Avoti- Latvijas Republikas krimināltiesību galvenais un svarīgākais jeb pamat avots ir Krimināllikums- tas ir likumdevēja izdots tiesību akts, kura normas nosaka kriminālatbildības pamatu, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un sodus, kas piemērojami par tiem, kā arī reglamentē soda noteikšanas un atbrīvošanas no kriminālatbildības un soda pamatus. Avoti ir arī krimināltiesību principi- tās ir krimināltiesību normās izteiktās vadošas idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskas īpatnības; krimināltiesībās ir šādi principi- likumības, vainīguma, taisnīguma, humānisma, personīgās atbildības, atbildības nenovēršamības, „sodāmi ir tikai likumā paredzētie nodarījumi”. Kā avots krimināltiesībās ir jāmin arī starptautiskie līgumi, jo Latvijai tie ir saistoši, kad Saeima pieņem lēmumu par līgumu ratifikāciju- līdz ar to arī Latvijas Republikai šo līgumu noteikumi ir saistoši un ir jāpilda jeb jāievēro. Pie kam šobrīd tas ir jo īpaši aktuāli, jo Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un tai ir jāņem vērā arī ES normatīvie akti. Vēl kā avotu krimināltiesībās es varētu minēt Satversmi- tas ir LR pamatlikums jeb konstitūcija, kuras normas nedrīkst pārkāpt un ir jāievēro (piemēram, 8.nodaļa par cilvēktiesībām). Un vēl avoti krimināltiesībās ir arī tiesu prakse, kas agrāk bija Augstākās tiesas plēnuma lēmumi, bet tagad ir vienkārši prakses apkopojumi.
2. Starptautisko krimināltiesību normu darbības īpatnības LR krimināltiesību sistēmā.
Starptautiskajās tiesībās Latvijā pastāv nevis duālisms, bet gan monisms- tas nozīmē, ka starptautisko tiesību jeb līgumu normas mēs (Latvija) interpretējam ar nacionālo tiesību aktu starpniecību. Vispār starptautiskajās tiesībās katras valsts krimināltiesības ir šīs valsts iekšējā lieta jeb kompetence. Starptautisko krimināltiesību normas tiek ievestas arī mūsu Krimināllikumā, un tas izpaužas šādi: l)1948.gada 9.decembra konvencijā „Par genocīda novēršanu un sodu par to” ir 3.pants, kas atspoguļo to pašu, ko mūsu Krimināllikuma 71.pants- bet mēs tieši nepiemērojam konvenciju, bet ierakstam Krimināllikumā šo pantu par genocīdu. 2)”Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija” ir tieši piemērojams akts mūsu tiesībās- uz šo aktu var atsaukties tiesas, taisot spriedumus. Šim aktam ir 6.protokols, kurš aizliedz nāves sodu. Tas ir vispārējs dokuments, kuram Latvija ir pievienojusies. Latvijas Krimināllikumā ir 1 pants, kas nosaka, ka nāves sods ir piemērojams, bet tikai tad, ja izdarīts kara laikā. 3)”Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija”- tas ir Eiropas Padomes dokuments par kukuļošanu nevis starptautisks akts. Mūsu Krimināllikumā jau sen šāds pants ir paredzēts, bet konvencija dod papildu nosacījumus - nosaka juridiskās personas kriminālatbildību. Latvija šobrīd pie tā strādā, lai ieviestu juridiskās personas kriminālatbildības institūtu.
3. Nepilngadīgo personu kriminālatbildības īpatnības.
Šīs kriminālatbildības īpatnības attiecas uz personām, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanai nav sasniegušas 18 gadu vecumu- ir nepilngadīgais. Krimināllikums nosaka atsevišķus sodu veidus, kurus var piemērot nepilngadīgajiem, kas izdarījuši noziedzīgus nodarījumus: 1)arests, 2)brīvības atņemšana- brīvības atņemšanas laiks nepilngadīgajiem nedrīkst pārsniegt 10 gadi, bet par sevišķi smagiem noziegumiem līdz 15 gadiem; un par mazāk smagiem un smagiem noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību- līdz 5 gadi, 3)piespiedu darbs, 4)naudas sods- šo soda veidu var piemērot tikai tiem nepilngadīgajiem, kuriem ir savi ienākumi, un naudas soda apmērs nepilngadīgajiem ir no 1 līdz 50 minimālajām mēnešalgām. īpatnības nepilngadīgo atbildībai ir arī tā, ka viņi var tik atbrīvoti no soda pirms termiņa, ja ir izciesta ne mazāk kā puse (1/2) no piespriestā soda. Svarīga īpatnība ir arī tā, ka nepilngadīgajiem pēc soda izciešanas sodāmība tiek dzēsta- viņi atzīstami par nesodītiem. Tiesa, ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašus apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, un tie ir šādi: l)nodot nepilngadīgo galvojumā vecākiem vai personām, kas tos aizstāj, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām 2)ievietot nepilngadīgo mācību un audzināšanas iestādē 3)uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas- šo audzinoša rakstura iespiedu līdzekli var noteikt tikai tad, ja nepilngadīgais ir sasniedzis 15 gadu vecumu 4)uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarītos zaudējumus, ja nepilngadīgais pelna un ja zaudējuma summa nepārsniedz 1 minimālo mēnešalgu- arī te nepilngadīgajam ir jābūt sasniegušam 15 gadu vecumu. Ja nepilngadīgais nepilda šos uzliktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tad tomēr tiesa izpilda iepriekš uzlikto sodu (no kura nepilngadīgais tika atbrīvots).
…
