40. Atmiņa un tās struktūra.
Atmiņa ir viss informācijas kopums, ko reģistrē smadzenes un kas nosaka mūsu uzvedību. Savukārt CNS šo informāciju visu laiku filtrē, bet filtrējot tiek izšķirts – kam uzmanība jāpievērš, kam nē, pēcāk – ko saglabāt, ko nē. Ja smadzenes saglabātu visu info, tad nevarētu atšķirt vajadzīgo no nederīgā – CNS paralīze.
Nozīmīga ir arī spēja aizmirst.
Izšķir sekojošus līmeņus:
* Sensorā/tiešā – receptoru līmenī
* Īslaicīgā – tiek saglabāta īsu brīdi
* Ilglaicīgā – info tiek arhivēta, uzglabāt, kategorizēta.
Procesi, kas ir saistīti ar atmiņu:
Kodēšana – sensora stadija; īslaicīga atm., info grupēšana
Arhivēšana – info tiek uzglabāta atmiņā, iespējama ātra tās aktualizēšana. Var būt epizodiska (informācija par notikumiem vai objektiem, kas saistās ar noteiktu laiku un vietu) vai semantiska (vispārēja jeb jēdzieniska informācija)
Aktualizēšana – organizēšana vairākās formās, ko nosaka ārējie faktori. Izšķir – lineāru info organizēšanu (piem., vārdi vārdnīcā, lappuse grāmatā, kalendārs) un iekšējā info organizācija – tiek grupēti elementi ar kopējām pazīmēm (blondīnes/ brunetes)
Aizmiršana
41. Atmiņas traucējumi: amnēzija, interference, izstumšana (represija).
42. Problēmu risināšana: informācijas apstrādes teorija.
43. Problēmu risināšana: Gestalt teorija.
44. Intelekts un tā mērīšana.
Intelekts ir spēja abstrakti domāt un pilnā mērā tikt galā ar dzīves uzliktajām prasībām.
R. Katels, ņemot par pamatu faktoru analīzi, intelektu iedalīja divās kategorijās:
1) Plūstošais intelekts ļauj intuitīvi risināt jaunas problēmas, analītiski spriežot, iegūt pareizus secinājumus, izprast sarežģītas sakarības, ātri reaģēt un īsākā laikā apgūt jaunus uzdevumus.
2) Kristalizētais intelekts ir apgūtu iemaņu un iemācīto faktu izmantošana, tas ietver vispārēju vārdu izpratni un rēķināšanas spējas. Kristalizētais intelekts ir prātā saglabātās iepriekšējās pieredzes un sasniegumu, iemānu kopsumma, un tas vairāk saistās ar specifiskajām jeb ierobežotajām spējām nevis ar vispārējām spējām.
R. Sternberga teorija par trīskāršo intelektu, kuru iedala:
1) Analītiskais intelekts ir apdāvinātības paveids, kas ir uzmanības centrā lielākajai daļai intelekta testu, tas pārstāv zināšanas un iemaņas, kas ļauj kritiski un analītiski domāt par problēmas sastāvdaļām, kā arī salīdzināt un izvērtēt alternatīvas.
2) Radošais intelekts ir apdāvinātības paveids, kas ļauj saskatīt sakarības starp jau zināmo un vēl nezināmo, un jau zināmos faktus attiecināt uz jaunām situācijām.
3) Praktiskais intelekts pārstāv spēju izmantot zināšanas, pielāgojoties prasībām, ko rada nepieciešamība veikt ikdienas reālās dzīves uzdevumus un rīkoties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajiem noteikumiem un apkārtējo vidi.
Gārdnera modelis ir daudzkārtējie intelekti:
• Lingvistiskais – valodas zināšanas un tās izmantošanas prasme, arī citu valodu prasme.
• Loģiski matemātiskais – spēja analītiski domāt un risināt kvantitatīvas problēmas.
• Telpiskais – spēja iztēloties objektus trīs vai vairāku dimensiju telpā un saskatīt objektus telpā daudzējādās perspektīvās.
• Muzikālais – spēja saprast un radīt mūziku.
• Fiziski kinestētiskais – spēja pārvaldīt un koordinēt kustības un prasmīgi veikt kustības telpā.
• Intrapersonālais – sevis apzināšanās, savu spēju un ierobežojumu izpratne.
• Starppersonu – citu cilvēku izturēšanās un motivācijas izpratne un spēja veidot sociālu mijiedarbību.
…
