1. Salīdzināmo tiesību priekšmeta saturs un nozīme.
Salīdzināmajās tiesībās avotu nav. R.Dāvids uzskata, ka var atrast salīdzināmo tiesību avotus. Cits viedoklis – nav pareizi nosaukts priekšmets: pareizāk būtu to saukt par salīdzinošo jurisprudenci.
Salīdzināmās tiesības ir zinātne, kas pēta ar salīdzināmās metodes palīdzību. Salīdzināmās tiesības ir zinātne, kuras būtība ir tiesību sistēmu salīdzināšana.
Salīdzinošā jurisprudence ietver sevī divu vai vairāku valstu tiesību sistēmu analītisku izpēti atsevišķu aspektu salīdzināšanas ceļā, lai noteiktu to kopīgās un atšķirīgās iezīmes. Ne jau tikai valstu tiesību sistēmas var būt salīdzināmas, jo salīdzināšanai pakļaujas visdažādākās tiesību sistēmas, piem., nacionālās ar starptautiskajām tiesību sistēmām.
Strīdīgi jautājumi / viedokļi par salīdzināmo tiesību juridiskās disciplīnas dabu:
1.zinātniska metode / tiesību salīdzinošas izpētes metode bez patstāvīga priekšmeta (gutterige);
2.tīrā zinātne / patstāvīga disciplīna ar savu patstāvīgu priekšmetu (P. Dāvids Caugob);
3.zinātniska palīgdisciplīna tiesību teorijas ietvaros / salīdzinošās metodes teorija kā vispārējās tiesību teorijas daļa.
Salīdzināmo tiesību mērķis – 1)pētīt un salīdzināt dažādas tiesību sistēmas; 2)arī noteikt attīstības tendences tiesībām kopumā. 20.gs. salīdzināmās tiesība piedzīvoja strauju attīstību. 1990.g. – 1.kongress – tas saistīts ar globalizācijas procesu un nepieciešamību tiesību sistēmas harmonozēt, tuvinot tiesības vienu otrai. Pateicoties salīdzināmajām tiesībām, tika izstrādātas nozīmīgākās Hāgas konvencijas. Ārējā tiesību kultūra – uzticēšanās vai neuzticēšanās.
Salīdzināmo tiesību priekšmeta struktūra.
1.Vispārējā – ietver salīdzināmo tiesību priekšmeta raksturojumu, metadoloģiju (pētīšanas metodes), salīdzināmo tiesību mērķus, salīdzināmo tiesību pētījumu analīzes vērtēšanas, salīdzināšanas kritērijus.
2.Sevišķā – (1)-struktūru aspekts (tiesību saimes, tiesību sistēmas, normatīvais masīvs); (2)-nozaru aspekts (civiltiesības, krimināltiesības, procesuālās tiesības, utt).
Salīdzināmo tiesību uzdevumi: 1) Izziņa – tiesību parādību dziļa un visaptveroša izzināšana, pēta un salīdzina tiesību sistēmu līmeņus, kultūru, utt.; 2) informatīvs – dod informāciju par ārvalstu tiesību attīstību, to veic ārzemju juridiskie dienesti; 3)analītiskā salīdzināšana; 4) tiesību integrācijas un harmonizācijas uzdevumi; 5) tiesību kritikas uzdevums, kas izpaužas tādējādi, ka salīdzinošā pētījuma rezultātā top darbi, kuros tiek nopeltas pašmāju tiesības; 6) tiesību propogandas uzdevums – šajā ziņā īpaši izcēlās Padomju tiesības propogandējot tās un kritizējot ārvalstu tiesības.
15.gs. Džona Forteskju darbs (John Fortescue) – Grāmata dialoga formā, - Anglijas tiesības visprogresīvākās. Pētījumu rezultātus pielieto ne tikai likumdošanas procesā. Vācija izgudro SIA. Beļģija – krimināltiesībās par soda izpildes atteikšanu.
Likumu interpretācija – dažādās valstīs dažādi interpretēti. Valstis pārņem viena otras tulkošanas metodes. Saimniecisko darījumu jomā izmanto līzingu, faktoringu, trasta līgumus.…