Pēc 1905.g. klavierdarbu ir mazāk. Te jāatzīmē 3 opusi: „Trīs silueti”, „Divi skaņdarbi” (opusā slavenā „Viļņu dziesma”), „Trīs atmiņas” (Trīs reminiscences), 1913.g. Arī „Mēnesnīcā” 1910.g.
Rīgas periodā klavierdarbu bija mazāk (4 opusi) – Variācijas „Portreti”, „Carmina” (tulkojumā dziesma), „Sonatīna”, „Astoņas miniatūras”, sonāte si min 1926.g.
Tēlu un pianistiskās tehnikas stilā Jāzepa Vītola klavieru darbi tuvi Ļadova stilam. Abu komponistu miniatūrās jūtama Šopēna, pat Šūmaņa ietekme. Taču savu īpatnējo stilu gan Ļadovs, gan Vītols atrod, pievērsdamies savas tautas nacionālajām tēmām. Visnozīmīgākie un visizteiksmīgākie darbi ir tie, kuros Jāzeps Vītols pievēršas latviešu tautas dziesmu un dzimtenes tēliem: „Variācijas par latviešu tautas dziesmu tēmu”, „Desmit latviešu tautas dziesmas”, „Viļņu dziesma”, „Astoņas latviešu tautasdziesmas”, variācijas par „Ej, saulīte, drīz pie Dieva” tēmu.
Sarakstīti ar četrrocīgi klavieru darbi: „Līgo svētki” 1889.g. autora pārlikums no simfoniskā darba, dramatiska uvertīra 1896.g. autora pārlikums, kvartets sol mažorā 1899.g. autora pārlikums, uvertīra „Sprīdītis” M. Ores pārlikums 1908.g.
Instrumentālā mūzika
Jāzepa Vītola instrumentālās mūzikas sarakstā ir pirmais stīgu kvartets, daži darbi vijolei un čellam.
1899.g. saspringta darba apstākļos rodas Vītola stīgu kvartets G-dur. Izdod Beļajeva apgādā, un drīz tas kļūst pazīstams Eiropā. Ar šo darbu likti pamati latviešu stīgu kvartetu žanram. Sarakstīts arī Menuets stīgu kvartetam B-dur 1895.g., Leģenda stīgu kvartetam 1942.g.
Vijolei un klavierēm – Melodija un mazurka 1887.g., Romance 1894.g., Rapsodija par latviešu tautasdziesmu vijolei ar klavieru pavadījumu 1909.g., Fantāzija par latviešu tautasdziesmu 1910.g., Šūpļa dziesma vijolei un klavierēm 1919.g.
Čellam un klavierēm – Skice 1894.g., Stāsts altam vai čellam 1894.g.
…
