Krievu mākslinieki – Jāzepa Vītola draugi un domubiedri
Arvien dziļāk J. Vītols iegāja arī krievu mūzikas sabiedrībā. Nozīmīga visā viņa tālākajā dzīvē bija iepazīšanās ar uzlecošo krievu muzikālo zvaigzni – Aleksandru Glazunovu.
Pedagoģiskās darbības pirmajos gados panākumi Pēterburgas muzikālajā sabiedrībā. Jāzeps Vītols kļuva ciemiņš Rimska – Korsakova mājās.
Vēlāk iepazīstas ar Pēterpils krievu komponistu skolu un tās centru Beļajeva pulciņu, kas bija sācis veidoties 1885.g. Jau 1885.g. kritiķis un mākslas teorētiķis Vladimirs Stasovs bija Vītolu ievedis Balakireva „mājās”. Tanī rudenī Vītols iepazīstas ar operas „Kņazs Igors” autoru – Aleksandru Borodinu.
1886.g. par jauno Vītolu ieinteresējas M. Beļajevs. Beļajeva izdevniecība Leipcigā izdod pirmo Vītola darbu, kas ir iespiests – klavieru sonāte b – moll (op.Nr.1).
Kā op.2 Beļajeva izdevniecībā iznāca Melodija un Mazurka vijolei, tad cits aiz cita turpmāk sarakstītie Jāzepa Vītola Pēterburgas perioda sacerējumi.
Pēc konservatorijas pabeigšanas J. Vītols ieguva vēl vienu tuvu draugu – Anatoliju Ļadovu, kurš sākumā tāpat kā Rimskis Korsakovs, ieinteresējās par jauno latviešu komponistu no etnogrāfiskās puses.
…