Jāzeps Vītols ir viens no izcilākajiem latviešu komponistiem, viena no visnozīmīgākajām personībām latviešu mākslas vēsturē. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus mūzikas żanrus, ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā. Jāzepa Vītola augsti attīstītā komponista meistarība, pedagoģiskais un sabiedriskais darbs vairāk nekā pusgadsimtu apgaismoja latviešu mūzikas ceļus.
Bērnība un jaunība.
Jāzeps Vītols dzimis 1863. gada 26. julijā Ģīmja dzirnavās, kas atrodās netālu no Valmieras. Viņa tēvs Jānis Vītols tajā laikā bija Jēkabpils skolas pedagogs, bet vasaras brīvlaiku visi pavadīja Valmieras draudzes skolā. Valmiera bija Vītola mātes Annas jaunības gadu dzīves vieta.
Ar Valmieras draudzes skolu saistītas arī komponista pirmās muzikālās atmiņas, jo skolas klases istabā atradās ērģeles, kas bija viens no viņa vislielākajiem bērna dienu priekiem.
Kad zēnam bija četri gadi, tēvs tika pārcelts uz Jelgavu par reālskolas sagatavošanas klases vadītāju. Skolā mācības notika vācu valodā, kas kļuva arī par Vītolu ģimenes valodu.
Mājās skanēja arī mūzika. Tēvs spēlēja vijoli un klavieres, cik tas bija nepieciešams skolotājam, māte dziedāja.
Skolas gados arvien nozīmīgāku vietu Jāzepa Vītola dzīvē ieņēma mūzika. Tajā laikā Jāzeps Vītols mācījās klavieru spēli pie skolotājas Amālijas Linkas, bet tuvākas atmiņas viņam saglabājušās apmēram no piecpadsmitā dzīves gada, kad viņš nodarbojās ar mūzikas teoriju pie Rūdolfa Posteļa un ar klavieru un vijoļu spēli pie Kārļa Rapa, kas bija redzamākie mūzikas skolotāji Jelgavā.
…
