Tā kā Baltkrievijā jau tiek izstrādāta pētījumu metodika un ir veikti pētījumi par jenotsuņa ietekmi uz vietējo faunu, Latvijā nebūtu lietderīgi sākt pētījumus no jauna. Turklāt tas būtu izdevīgi abām pusēm, jo Latvijai un Baltkrievijai ir kopēja robeža, tātad arī kopēja jenotsuņu populācija. Ja sugu aizsardzības pasākumi tiks veikti tikai vienā valsti, mērķi sasniegt būs daudz grūtāk.
Taču ieviešot jebkādus jaunus sugu aizsardzības pasākumus, tie būtu uzmanīgi jāizvērtē, jo, kā redzams no literatūras apskata, jenotsuņa ietekme uz citām sugām vēl nav līdz galam skaidra. Dati par jenotsuņa ietekmi uz āpšiem ir pretrunīgi. Arī jenotsuņa lielā negatīvā ietekme uz putniem ir apšaubāma. Iespējams jau vairākus gadus atpakaļ patiesais putnu skaita samazināšanās iemesls bija Amerikas ūdele. Vēl 1984. gadā Amerikas ūdeļu skaits nebija precīzi zināms (Medības Latvijas PSR, 1984), taču jau 1994. gadā literatūrā minēts, ka tā sastopama visā Latvijā (Plēsīgo zvēru pēdas, 1994). Desmit gadu laikā Amerikas ūdele nevarēja tik ļoti savairoties, tātad tā bijusi stipri lielākā skaitā jau senāk. Taču šajā laikā sabiedrībā bija nostiprinājies uzskats, ka galvenais vaininieks ir jenotsuns. Pašlaik sabiedrības uzmanību, savukārt, vairāk saista Amerikas ūdele. Šī dzīvnieka negatīva ietekme uz vietējo faunu ir pierādīta.
Jāsecina, ka, lai izvērtētu kura suga, cik daudz un ko ietekmē, ar pašlaik esošo informāciju ir par maz. Nepieciešams vai nu pārņemt kaimiņvalstu pieredzi, vai veikt pamatīgus un laikietilpīgus pētījumus par abu augstākminēto sugu ekoloģiju (biotopi, barība, konkurenti).
…