Rezultātu izvērtējums
Literatūrā minēts, ka nitrātu daudzums kolrābī parasti ir salīdzinoši augsts un variē no 1000 līdz 2500 mg/kg svaiga dārzeņa, analizējamajā paraugā noteiktais daudzums 1754,00 mg/kg sakrīt
ar šiem datiem. [9] [10] Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) vēsta, ka šobrīd par pieņemamu nitrātu dienas devu tiek uzskatīti 3,7 mg uz kilogramu ķermeņa masas. [11] Pieņemot, ka pieauguša cilvēka masa ir 70kg, dienā pieļaujams uzņemt līdz 259 mg nitrātjonu. Tātad, ne
vairāk kā 141,38 g šāda kolrābja, turklāt jāņem vērā, ka pārtikā ir arī citi nitrātjonu avoti.
Jāņem vērā, ka jonselektīviem elektrodiem piemīt arī trūkumi, no kuriem galvenais –
nepietiekoši selektīva membrānas caurlaidība, kādēļ var tikt uztverti nevēlami blakusjoni ar līdzīgu izmēru vai lādiņu, tādējādi ietekmējot rezultātus. NO3
- noteikšanu var traucēt SO4 -2, ClO4
-, F-, I-, NO2 -, Cl- u.c. joni. Analīta šķīdumam var pievienot dažādus ķīmiskos reaģentus, kas šos jonus neitralizē, bet jāatceras, ka ķīmiskajās reakcijās var veidoties citi savienojumi, kas arī potenciāli
var traucēt NO3 - noteikšanu .Tāpat, lai iegūtu precīzus mērījumus, svarīga loma ir vienmērīgai jonu izkliedei šķīdumā, temperatūrai, elektrodu virsmas tīrībai un citiem faktoriem. [3] [5] [12]
Tā kā aplūkojot 2.att. redzams, ka KNO3 standartšķīdumu EDS mērījumu grafiks veidojas salīdzinoši vienmērīgs un jonometra darbība šķietami nav traucēta.…