Jūlijs Pētersons - biogrāfija un literārā daiļrade

J. Pētersona literārā darbība aptver gandrīz visu 20. gad­simta pirmo pusi. Viņa pirmais stāsts publicēts laikrakstā "Vārds" 1901. gadā, pirmā luga uzrakstīta 1906., pēdējā - 1943. gadā. Pavisam J. Pētersons uzrakstījis 22 lugas, stāsti apkopoti divos krājumos. Viņš vadījis satīriskos žurnālus "Dadzis" (1912) un "Lietuvēns" (1913-1915 un 1917), samērā daudz tulkojis. [1]
J. Pētersons dzimis 1880. gada 19. novembrī Smiltenes draudzes Blomu pagasta Cūkgalvas krogā krodzinieka ģi­menē. Nākamā rakstnieka zēna gadi bija laimīgi. Samērā nodrošinātais vecāku materiālais stāvoklis un tiem laikiem gaišās galvas ļāva zēnam gan mājās, gan vēlāk skolas gaitās ātri un droši spert pirmos soļus kultūras tekās. [1]
Par māti rakstnieks savās atmiņās bijis skopāks, atzīmējis, ka viņa nākusi no Trikātas Cempu pagasta. Tēvs raksturots kā cilvēks, kam ir savi noteikti uzskati, kas nebaidās sanīsties pat ar seno latviešu zemnieku biedu - vācu muižnieku. [1]
"Mans tēvs bija Raunas Baiškalna pagasta Baidiņu mājas saimnieka vecākais dēls, un viņam vajadzēja mantot tēva mājas, bet Baiškalna muižas īpašnieks fon Pretcmanis viņam šīs mājas atņēma tādēļ, ka tēvs bijis stūrgalvīgs cilvēks un nav pratis kungam izdarīt pa prātam. Tēvs šo māju dēļ tie­sājās visu mūžu un nomira lielā kara (domāts Pirmais pasau­les karš - B. K.) laikā, nekā nesasniedzis. [..] Kā jauns zēns tēvs bij strādājis namdara darbus. Sapelnījis 600 vai 700 rbļ. un ar šo naudu atpircies no zaldātiem." [1]…