Krasta zona – ļoti dinamiska, vislielāko izmaiņu un pārvērtību josla (josla, kur saskaras ūdens ar sauszemi).
Ūdens līnija – vidējais līmenis
Krasta zonā ietilpst sauszemes daļa, kas vairāk vai mazāk ir pakļauta viļņu darbībai un arī zemūdens daļa. To ietekmē viļņu darbība, paisuma un bēguma straumju darbība (plūdviļņu straumes), piekrastes straumju darbība.
Augstos stāvkratos veidojas noslīdeņi, notiek nobrukumi.
Vēja viļņu un straumju darbība ir atkarīga no vēja ātruma un virziena, krasta posmos orientācijas un konc., jūras dziļuma piekrastē.
Straumes atšķiras par 45o
Viļņošanās – ūdens daļiņu svārstības pa noslēgtām vai daļēji noslēgtām orbītām.
Viļņus raksturo augstums H un garums , ātrums v un periods T.
Viļņa izmērus ietekmē vēja stiprums, vēja iedarbības ilgums uz ūdens virsmu un vēja ieskrējiena ceļa garums jeb ūdenstilpnes lielums. Mainās viļņu profils. Svarīga loma ir jūras dziļumam H. Pieaugot dziļumam (pa vertikāli uz leju) aritmētiskajā progresijā, ūdens daļiņu svārstību orbītu radusī samazinās ģeometriskajā progresijā, t.i., viļņošanās strauji samazinās. Faktiski viļņošanās beidzas dziļumā H, kurš ir vienāds ar pusi no viļņu aruma .
Viļņu garums parasti ir 130 – 170 m, bet okeānos var sasniegt 400 – 800 m.
Vidēji stiprās vētrās viļņu augstums ir 7 – 8 m, bet stiprās vētrās sasniedz 13 – 18 m, atsevišķos rajonos 34 – 35 m augstumu. Max viļņu augstums veidojas viļņiem pārklājoties – interfējoties: 1)vēja pulsāciju ietekmē
2) gan ar viļņiem atstarojoties
Tādējādi augstākais vilnis var būt 3., 7., 9., 11. utt.
Viļņu ātrums var sasniegt 18 – 22 m/s. Periods 17 – 18 s.
Vēja ātrums vienmēr būs lielāks nekā viļņu ātrums.
Galveno ģeoloģisko darbību veic virzviļņi – piespiedu progresīvie viļņi, kuriem raksturīga to profila pārvietošanās telpā. Vēja viļņi parasti kļūst nesimetriski – uzvēja nogāze ir lēzenāka (15-16 pat līdz 20 grādiem), bet aizvēja nogāze ir stāvāka.…
