1. Metodoloģijas izpratne, nozīme tiesībās
Metodoloģija -ir teorētiskās un praktiskās darbības konstruējuma un organizācijas veidu un principu sistēma; mācība par teorēt. un prakt. darbības metodēm, šo metožu sistēma.
- kā mācība pēta jebkuras nozares teorētisko un pamatu veidojošās zināšanas, teorijas, likumsakarības, struktūras jēdzienus, kritērijus..., kas piešķir mācībai vispārzinātnisku ievirzi- darbības pamats vai bāze. Katra metode kā mērķa sasniegšanas paņēmiens tiek pielietota uz konkrētas metodoloģijas bāzes, mainoties bāzei, mainās arī metodes pielietošana.
- ir vispārzinātnisks fenomens, iekšēji nedalāmi saistīts kā zinātnei kopumā, tā katrai zinātnei atsavišķi. Metodoloģiju kā zinātņu sistēmas pētniecisko bāzi raksturo tādi komponenti kā: metožu sistēma, noteikts pasaules uzskats, vispārteorētiskie principi, vispārzinātniskās un konkrētās metodes. Visi šie komponenti ir savstarpēji organiski.
- jebkuras darbības teorētiskais pamats
Tiesībās metodoloģijas loma ir piešķirta tiesību teorijait- pēta tiesību valodu, metodes, tiesību normu struktūru.
Ties.teorija izskata tiesības kopumā, bez robežām laikā un izzinošajā darbībā. Teorija dod procesu apkopojumu, izpēta tiesību būtību, to funkcionēšanas likumsakarības utt. Attiecībā pret citām jurid. zinātnēm tt izceļās kā apkopojoša kategorija: 1) tā pēta tiesību attīstības un funkcionēšanas likumsakarības, kas ir ‘viskopīgākās’ (?); 2) tt pēta visu nozaru zinātņu problēmas (tiesību normas, tiesiskās attiecības, tiesību subjekts, tiesībpārkāpums, jurid.atbildība); 3) tt spēlē metodoloģisku lomu jurisprudencē kopumā.…
