Kā mainījās Rietumeiropas politiskā karte 14.-15.gadsimtā

Cīņā pret sadrumstalotību un par savas valsts apvienošanu panākumus guva karalis Filips IV Skaistais. Viņš nostiprināja karaļa varu, uzvarēja templiešu ordeni un pāvestu Bonifāciju VIII, kurš gribēja Filipu izslēgt no baznīcas. Jaunievēlētais pāvests Klements V pārcēla savu rezidenci uz Dienvidfranciju, kur pilnībā pakļāvās Filipa IV ietekmei. Šo periodu dēvē par pāvestu Aviņonas gūstu. 14.gs. beigās eksistēja pat 2 pāvesti. Tas tikai turpināja sašķelt katoļu sabiedrību.
Francija atkal sašķeļas, jo uz troni pretendē Anglijas karalis Edvards III un grāfs Filips no Valuā dinastijas. Troni iegūst Filips . 1337.g. sākas Simtgadu karš (1337.-1453.) starp Angliju un Franciju, tas vairāk ir daudzu karu virkne. Anglijas normandiešu aristokrātija runāja franču valodā. Karš paglābj angļu valodu no izzušanas. Kara strīdus objekts bija Flandrija, kas slavena ar saviem audumiem. 14.gs. otrajā pusē Anglija pakļauj visu Ziemeļfranciju. 15.gs. sākumā pie Orleānas pilsētas Žanna d’ Arka sakauj ienaidnieku.…