Kāpēc ierēdnim vajadzīga ētika?

Tas pats ir arī ar atsevišķa ierēdņa uzvedību un institūciju, kurai šis ierēdnis ir pakļauts. Ja kāds atsevišķs ierēdnis neievēro ētikas principus un normas, sabiedrībai rodas neuzticība visai institūcijai kopumā. Piemēram, ja redzam, ka policijas darbinieks dienesta auto ir novietojis neatļautā vietā savu interešu īstenošanai, tad rodas loģisks jautājums – vai šis ierēdnis izmantojot savu dienesta stāvokli nepārkāpj arī citus noteikumus un varbūt pat likumu? Protams, zināt to mēs nevaram, tāpēc līdz ar šādiem gadījumiem rodas neuzticība policijas institūcijai vispār. Tātad, var secināt, ka, lai stiprinātu tautas uzticību valsts institūcijām un valstij, katram ierēdnim ir jāpilda savi profesionālie pienākumi ar augstu atbildības un godprātības sajūtu, ievērojot ētiskās vērtības, principus un normas. Protams, arī ierēdnis it tikai cilvēks un var kļūdīties (nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara),bet savas kļūdas ir jāatzīst un jālabo tās.
Ētika ierēdnim vajadzīga, lai ierēdnis zinātu kā viņam jārīkojas un viņa rīcība atbilstu noteiktām vērtībām, tādām kā godīgums, taisnīgums, atbildība, cieņa, neatkarība un drosme.
Labas manieres, draudzīga un pieklājīga izturēšanās neko nemaksā, bet tam ir ļoti liela nozīme ikdienas saskarsmē ar cilvēkiem.
…