Karatē kā pielāgotā fiziskā aktivitāte. Raksturojums no fizioterapijas viedokļa

Traumatisms karatē
Karatē ir diva veida disciplīnas, kumite, kas ir atklāta divcīņa, kaut gan jauniešiem ir aizliegts pieskarties pie sejas un ir speciālas maskas, tomēr šeit ir lielāka iespēja traumēties, var dabūt galvas traumas, lauzti deguni, lauztas ribas no metieniem. Un otra disciplīna ir kata, kas ir jau iepriekš pieminētie kustību kompleksi, tā ir „cīņa ar ēnu”, jau gadsimtiem atpakaļ izdomāti kustību kompleksi, kurus var veikt indiduāli vai kopā ar komandu un kur nenotiek atklāta kontakta cīņa, šeit traumatisms ir daudz mazāks, traumas var rasties izpildot augsta līmeņa katu, kur ir daudz kustības, strādā glikolīzes reakcija, organisms nogurst un, ja ir vāja lokanība var būt muskuļu un cīpslu plīsumi, sastiepumi (Destombe, 2005). Lai novērstu traumu rašanos izpildot šīs kustības noteikti būtu jāatīsta vispārēja un speciālā sporta lokanība, jāpielieto statisko, dinamisko stiepšanos, kā arī ar fizioterapeita palīdzību proprioreceptīvā stiepšana. Jānostiprina visi posturālie muskuļi, ķermeņa korsete. Noteikti arī jāveic stājas pārbaudes, muskuļu garumu pārbaudes un viss tas jānovērš, lai pilnvērtīgi un estētiski varētu izpildīt kompleksus kā arī būtu mazāks traumatisma risks (Pieter, 2005).

Indikācijas
Plakanā pēda
Bronhiālā astma
Neirozes
Gastrīts
Cilvēkiem ar vāju attīstītu muskulatūru, lai to nostiprinātu
Lai uzlabotu savu vispārējo lokanību.

Kontrindikācijas
Locītavu reimatisms
Reimatoīdais artrīts

…