Karla Jaspersa grāmatas "Ievads filosofijas vēsturē" apskats

1. Nodaļas nosaukums: 1. nodaļa „Kas ir filosofija?”
2.Tematika. Šajā nodaļā stāstīts par to, kas ir filosofija, tās atšķirību no zinātnes jomām un filosofijas jēgu. Stāstīts arī par to, ka praktiski visi cilvēki uzskata, ka spēj spriest par filosofijas jautājumiem, turklāt Jasperss uzskata, ka bērnu jautājumi ir cilvēka pirmās filozofēšanas izpausmes. Bērni spēj aptvert dažādas lietas – esamību, visa mainīgumu, kā arī to, ka ir jābūt kādam pirmsākumam. Jasperss raksta, ka cilvēkam pieaugot, tas zaudē bērna nepiespiestību, un līdz ar to zūd arī bērnam piemītošā ģenialitāte un radošums. Stāstīts arī par to, ka sākotnējā filozofēšana var izpausties arī garīgi slimajos cilvēkos. Šādiem cilvēkiem dažreiz nāk metafiziskas atklāsmes, tie pārvar aizplīvurotību. Tomēr Jasperss raksta, ka lielās filozofiskās domas nav radījuši bērni, vai garīgi slimie, bet gan nedaudzie lielie filosofijas dižgari. Vēl šajā nodaļā ir stāstīts par to, ka būtībā, filosofija ir mums visapkārt – izteicienos, atziņās, pārliecībās. Un pat tas, kas noraida filosofiju, to īsteno. Tālāk tiek runāts par to, ko tad īsti nozīmē filosofija, ka tā nekam nav pakārtota, un tā ir jāīsteno, jo tikai tad filosofija pastāv. Jasperss raksta, ka filosofija ir dzīvu domu īstenošana un to apjēgsme. Filosofijai nav viena noteikta formulējuma, tā ir gan dažādu lietu izziņa, gan mācīšanās nomirt un tiekšanās pēc svētlaimes, gan arī visu zināšanu zināšana. Jasperss apraksta arī to, kā filosofijai ir uzbrukusi baznīca un totalitārie režīmi, jo tie uzskatīja, ka filosofija ārdot kārtību. Nodaļas noslēgumā runāts par to, ka filosofija nevar sevi attaisnot, tā vienmēr ir klātesoša un no tās nevar izvairīties. …