Kārļa Ulmaņa devums Latvijas valsts un tautsaimniecības attīstībā - pozitīvais un negatīvais

Kārlis Ulmanis nenoliedzami ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem Latvijas vēsturē. Viņš ir piedalījies Latvijas valsts izveidē, vadījis Pagaidu valdību, bijis Ministru prezidents un arī autoritārs valsts vadītājs. Taču, neskatoties uz iepriekš nosauktajiem sasniegumiem, Ulmaņa devumu, tāpat kā jebkura cilvēka, var vērtēt divējādi.
Runājot par pozitīvo devumu, jāsāk ar viņa lomu valsts izveidē. Ulmanis vadīja Pagaidu valdību Brīvības cīņu laikā, kad par varu cīnījās ne vien Ulmaņa vadītā prolatviskā valdība, bet arī A.Niedras provāciskā un P.Stučkas lielinieku valdība. Pateicoties Ulmaņa centieniem, piemēram, lūdzot finansējumu ārvalstīm, lai atbalstītu armiju, tieši viņa valdība guva virsroku un izdevās izveidot neatkarīgu Latvijas valsti.
Otrreiz par valsts ietekmīgāko personu Ulmanis kļuva 1934.gada 15.maijā, kad notika valsts apvērsums, Ulmanim vienpersoniski pārņemot varu. Jāmin, ka Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiks ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Latvijas vēstures periodiem. Vieni to uzskata par Latvijas “zelta laikmetu”, citi tajā saredz autoritāru režīmu, kura nozīme ir pārvērtēta.
Pozitīvais ir tas, ka Ulmaņa laikā notika ekonomikas augšupeja, 1935.gadā tika izveidota Latvijas kredītbanka ar mērķi atveseļot finanšu sistēmu.Tika veidoti jauni uzņēmumi un attīstījās saimniecības, taču Ulmaņa saimnieciskajai politikai ir arī ēnas puses.
Nauda plūda tur, kur pavēlēja Ulmanis, nevis tur, kur tas bija izdevīgāk. Latvijas ražotāji tika pasargāti no ārvalstu konkurences, taču tas veicināja Latvijas ekonomikas noslēgtību, kā arī jāņem vērā tas, ka konkurence veicina izaugsmi, tādēļ nav zināms, kā šie uzņēmumi attīstītos, ja tiem pastāvētu sāncenši tirgū. Iespējams, ka ekonomikas izaugsme nemaz nav tieši saistīta ar Ulmani, bet ar to, ka notika atkopšanās pēc krīzes 30.gadu sākumā, tāpat kā tas notika citās Eiropas valstīs.
…