Cilvēks ir radīts kā saprātīga būtne, Dievs ir devis tam prātu, ar kura palīdzību izzināt pasauli un izdarīt spriedumu. Domāšanā cilvēks tiecas noskaidrot sakarību starp idejām, kas rodas viņa prātā dažādu ikdienas notikumu un emociju iespaidā. Filozofija māca nebaidīties no savām domām, pat vairāk - sekot tām, atklāt nezināmo un rast laimi. Ikviena cilvēka dzīves pamatmērķis, pamata vēlme ir kļūt laimīgam. Lai arī katram cilvēkam ir savs ceļš, katrs pats izvēlas savu ceļu. Filozofijas mācība tiecas panākt, lai cilvēks laicīgās pasaules, sabiedrības un dažādu kārdinājumu ietekmē, neskatoties ne uz ko, ietu savu ceļu. Ir svarīgi grūtos brīžos, kad liekas, ka nekam šai pasaulē nav jēgas, nepazaudēt sevi un savu ceļu. Zaudējot to, cilvēks zaudē sevi.
Filozofijas izpētes objekts ir cilvēks. Tā tiecas uz cilvēka saprāta izziņas robežām. Nav noslēpums, ka cik ir cilvēku, tik ir viedokļu un vēlmju. Cilvēka prāta iespējas ir neiedomājami plašas. Reizēm cilvēks nonāk situācijā, kad pats brīnās par sevi un savu reakciju, viņš - tas, kurš pazīst sevi vislabāk,- ir pārsteigts. Filozofija vēlas pēc iespējas vairāk izzināt cilvēka saprāta iespējas un tā robežas un tajā pašā laikā apzinās, ka līdz galam paveikt šo uzdevumu nekad un nevienam nebūs pa spēkam. Cilvēks prāta iespēju pilnīga izzināšana, vismaz šobrīd, ir nesasniedzams mērķis.
Tā kā filozofija nozīmē būt ceļā, filozofiskā dzīvesveida stāvoklis nav definējams kā kaut kas pilnībā sasniedzams un panākams. Filozofējot cilvēks atrodas uz meklējumu takas, kurai, iespējams, var noteikt sākumu, toties beigas, darbības/mērķa noslēgumu nav iespējams nedz saskatīt, nedz izskaidrot. Filozofija ir mūžīga, tā pastāvēs tik ilgi, kamēr pastāvēs cilvēks, kurš nav vienaldzīgs pret apkārtējo pasauli un notiekošo. Tā ir kustība, virzība uz priekšu, uz kaut ko labāku, skaistāku, nepieciešamāku.
Katra cilvēka pienākums pašam pret sevi ir neapstāties un nepārtraukti tiekties uz savu mērķi. Sasniedzot vienu, rodas nepieciešamība pēc cita, iegūstot kaut ko jaunu, pēc laika ir vajadzīgs kas labāks. Tāda ir cilvēka būtība, kas nav noliedzama vai maināma. Cilvēka vēlmes ir plašas un bezgalīgas, toties ir ierobežotas tā iespējas. Tieši tāpēc filozofija māca darboties, būt kustībā, darbībā un vadīties pēc vēlmes iegūt savā garīgajā vai materiālajā īpašumā, tādā veidā padarot savu dzīvi nedaudz vienkāršāku.
…
