2. Kartogrāfijas vispārīgs raksturojums.
Kartogrāfijas kā zinātņu nozares pirmā definīcija tika izstrādāta Parīzes Ģeogrāfijas biedrībā un publicēta 1843. gadā. Tolaik kartogrāfijas vienīgais uzdevums bija karšu un plānu sastādīšana. Šīs definīcijas saturs tika mainīts pēc otrā pasaules kara, un tā autors bija ievērojamais 20. gs. kartogrāfs profesors K. Sališčevs, kurš kartogrāfijas uzdevumos iekļāva arī karšu praktisko (virzienus un metodes). Un tas ir pilnīgi pamatoti, jo tieši kartes autors vislabāk pārzina sava darba praktiskās pielietošanas iespējas. Lielbritānijā, ASV un dažās citās valstīs ir izplatīta Lielbritānijas Kartogrāfijas biedrības veidotā definīcija, kurā uzsvērts, ka kartogrāfija ir ne tikai karšu sastādīšanas zinātne, bet arī māksla, ka darbs ar karti un tās izpēte ir pielīdzināms mākslas darba izpētei. Jaunāko definīciju 1989. gadā apstiprināja Starptautiskā kartogrāfu asociācija, un tajā teikts, ka kartogrāfija ir ģeogrāfiski lokalizētas informācijas apkopotāja, sakārtotāja un sniedzēja grafiskā vai skaitliskā formā, tā aptver visu pakāpju datu ieguvi ar mērķi tos attēlot un izmantot praksē. Šajā definējumā ir akcentētas būtiskākās izmaiņas tradicionālajā kartogrāfijā sakarā ar automatizācijas ieviešanu.…