Valodas īpatnības
Kaspars pēc dabas bija kluss cilvēks, tāpēc viņš daudz nerunāja. Viņam piemita filozofisks runas veids – viņš salīdzina cilvēkus ar augiem- darbus ar augļiem, runas ar ziediem, un tad tos iedala četrās grupās atkarībā pēc augļu un ziedu lieluma. Pirmie ir tie, kas zied, bet augļus nenes. Otrie, kuri skaisti zied un nes bagātus augļus. Trešie, kuru ziedi ir neievērojami, mazāki par augļiem. Ceturtie, kuri nedz zied, nedz nes augļus.
Iedalījuma grupa
Kaspars pats sevi ir iedalījis trešajā grupā, jo viņš nelepojas ar ticību, bet darbus dara. Viņš visus cilvēkus vērtē vienādi, un palīdzēs tam, kuram vairāk vajadzēs. Viņš nelielās ar saviem darbiem, un vēlas, lai viņa darbi būtu lielāki par runāšanu.
Tēla nozīme romānā
Kaspars gaitiņš bija labais tēls, kurš pierāda, ka nav nepieciešams daudz naudas, lai dzīvotu normālu dzīvi. Viņš bija jauno laiku cilvēks, kurš nebija tik ticīgs kā veco laiku cilvēki, un viņš neatzina vecās tradīcijas kā saiešanās, kuras pēc viņa vārdiem bija kā „novecojoši, palaisti un apsūnojoši dārza koki, kaut gan viņu tagadējie augļi pie labas apkopšanas varētu būt daudz veselīgāki nekā senāk.”
…