1.pH. Ar universālindikatora papīrīti nosaka analizējamā šķīduma pH.
Šķīduma pH jāzin, lai varētu sekmīgi izdarīt tālāk aprakstītās pierādīšanas reakcijas, jo daudzas no tām notiek pilnīgi noteiktā pH intervālā. Bez tam, zinot šķīduma pH, var izdarīt dažus secinājumus par atsevišķu katjonu klātbūtni. Tā, piemēram, ja analizējamais šķīdums ir dzidrs (bez nogulsnēm) un tā pH ir 3-4, tad tajā nevar būt katjoni, kuri stipri hidrolizējas (Hg2+). Ja šķīduma pH ir 5-6 un nav nogulšņu, tad šķīdumā nevar būt Fe3+.
2. Liesmas reakcija.
Tīru* nihroma stieplīti saslapina ar analizējamo šķīdumu un tad ievada gāzes degļa bezkrāsainajā liesmā. Vairāki elementi krāso liesmu raksturīgā krāsā:
a) vara jonu klātbūtnē liesma krāsojas zaļā krāsā,
b) bārija jonu klātbūtnē liesma krāsojas dzeltenzaļā krāsā,
*Nihroma stieplīti pirms liesmas reakcijas izdarīšanas attīra. Vispirms stieplīti tur degļa liesmā, līdz izzūd liesmas krāsojums. Tad to atkārtoti iemērc konc. Sālsskābē (1-2 ml), kas ielieta koniskā stobriņā, un no jauna tur degļa liesmā, līdz izzūd liesmas krāsojums.
3. Dzelzs (III) joni.
a) Uz pilienu plates pilienam analizējamā šķīduma pieliek 1 pielienu 6M sālskābes un 1 pilienu 5% kālija heksaciāno(II)ferāta šķīduma. Dzelzs(III) klātbūtnē rodas zilas nogulsnes:
4 Fe3+ + 3[Fe(CN)6]4- Fe4[Fe(CN)6]3
pC = 4,5
b) Uz pilienu plates pilienam analizējamā šķīduma pieliek pilienu 6 M slāpekļskābes un pilienu amonija rodanīda šķīduma. Dzelzs (III) klātbūtnē rodas asinssarkans krāsojums, kas raksturīgs dažāda sastāva kompleksiem joniem :
Fe3+ + x SCN - [ Fe (SCN)x]3 - x ,
kur x = 16 ; pC = 4,3
4. Mangāna (II) joni.
Uz pilienu plates vienam pilienam analizējamā šķīduma pieliek vienu pilienu 6 M slāpekļskābes un nedaudz cieta nātrija bismutāta. Mangāna (II) klātbūtnē rodas violets krāsojums:
2Mn(NO3)2 + 5NaBiO3 + 14HNO3 2NaMnO4 + Bi(NO3)3 + 3NaNO3 + 7H2O
pC = 4,7 …
