Indivīds ir izsmēlis visus iespējamos tiesību aizsardzības līdzekļus nacionālā līmenī. Starp Viktoru kā fizisku personu un uzņēmumu “Makrotīkls” kā juridisku personu ir radies civiltiesisks strīds darba tiesiskajās attiecībās. Ievērojot tiesu procesuālo kārtību, Viktors vispirms bija vērsies rajona (pilsētas) tiesā, tad vērsies apgabaltiesā (apelācijas instancē) un vēlāk vērsies Augstākajā tiesā (kasācijas instancē). Lai pilnībā izmantotu tiesību aizsardzības līdzekļus, Viktors papildus iesniedza iesniegumu arī Valsts policijā par kriminālprocesa uzsākšanu. Tas nozīmē, ka Viktors tiešām ir izsmēlis visus iespējamos tiesību aizsardzības līdzekļus nacionālā līmenī.
Viktors nevērsās Satversmes tiesā, jo tiesību pārkāpums nav pamatojams ar normatīvā regulējuma neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei.
Nav pagājis ilgāk par 6 mēnešiem kopš galīgā lēmuma pieņemšanas nacionālā līmenī.
Iesniegumu var iesniegt tikai sešu mēnešu laikā pēc pēdējā nacionālā lēmuma saņemšanas. Galīgais un pēdējais lēmums, ko Viktors saņēma bija 2016. gada 30. martā pēc, turklāt iesniegumu ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā Viktors iesniedza 2016. gada 9. septembrī (pēc 5 mēnešiem un 11 dienām), proti, termiņš tiek ievērots.
Sūdzībā iesniegtie fakti nedrīkst saturēt jaunus apstākļus. Viktors norādīja papildus argumentus attiecībā uz tiesas un izmeklēšanas iestāžu pretlikumīgo rīcību. Viktors nevar labot, papildināt vai jebkādā veidā mainīt savus argumentus, ko iepriekš bija sniedzis un norādījis tiesām nacionālā līmenī.
Sūdzība attiecas uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantēto tiesību aizskārumu. Viktors atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6., 8. un 9. pantā garantēto tiesību aizskārumu, proti, tiek aizskartas Viktora tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, tiesības uz privāto dzīvi, un tiesības uz izteiksmes brīvību.
Iesniegums nevar būt anonīma un nepamatots. Viktors ir norādījis argumentus savas sūdzības pamatojumam.
Nedrīkst ļaunprātīgi tikt izmantotas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā piešķirtās sūdzības tiesības.
…