Ķirurģija

1.Aseptika un antiseptika. Ķirurga roku dezinfekcija. Instrumentu. Op. Veļas un pārsienamā materiāla sterilizācijas metodes.
2.Endogēnā, latentā un implanācijas infekcija, tās būtība, simpt., profilakse.endogēnā infekcija tie ir infekcijas perēkļi organismā, kas nonāk operācijas brūcē,
3.A/b preparātu izvēles problēmas:
4.Modernās tranfuzoloģijas principi. Transūzijā nepieciešamā komponenta daudzuma aprēķināšana pieaugušajiem
5.Preparāti parenterālai barošanai, pielietošanas iespējas un daudzuma aprēķināšana.
6.Asins pārliešana. Pārlieto asiņu iedarbība.
7.Asins pārliešanas r-jas un sarežģījumi. Hemotransfūzijas šoks. Sy, palīdzība.
8.Asiņošana: klasifikācija, asins zaudējumu noteikšanas metodes,
9.Iekšēja asiņošana – haemopericardium, haemoperitoneum, haemothorax. Simptomi, palīdzība.
10.Brūces, to sadzīšanas periodi, TH.
11.Gangrēnas, raksturojums, simptomi, th principi, profilakse
12.Ķirurģiskā sepse: klīnika, th principi.
13.Roze, erisipeloīds, tās raksturojums, klīniskās formas, TH principi.
14.Mastīti – klīnisko formu raksturojums, simptomi, th principi, profilakse.
15.Pirkstu un plaukstas strutainās slimības- ādas, zemādas un kaulu panarīcijs. Klīnika un TH.
16.Strutaini tendovaginīti, plaukstas flegmona. Klīnika, th.
17.Paraproktīti: klasifikācija, etioloģija, klīnika, dg., TH.
18.Tetanuss: etioloģija, patoģenēze, klīnika, dg., TH, profilaxe.
19.Nodoza struma. Strumīts. Tireoidīts.
20.Virsnieru ķirurģiskās sl-bas. Izmeklēšanas met. Klīnika, dg, TH.
21.Cirkšņa trūces: klasifikācija, dg, th.
22.Femorāla trūce: klīnika, difdg, th.
23.Iesprūdušas trūces: klīnika, difdg, th, trūces flegmona.
24.Pēcop trūces. Klīnika, th iespējas.
25.Stenosis pylori. Klīnika, dg., TH
26.Kuņģa & duodena čūlas perforācija. Klīnika, th.
27.Kuņģa-zarnu trakta asiņošana, biežākie iemesli. Diagnostika. Konservatīvā un ķirurģiskā TH.
28.Operēta kuņģa slimības.
29.Zarnu polipi un polipoze, klīnika, dg., komplikācijas, TH
30.Resnās zarnas divertikuloze. Klīnika, komplikācijas, dg., TH.
31.Hemoroīdi. Klīnika, komplikācijas. Dg., TH.
32.Žultsakmeņu slimība un tās komplikācijas. Akūts holecistīts.
33.Mehāniskā dzelte: cēloņi, dif dg, TH.
34.Simptomi pēc holecistektomijas. Holangīti. Klīnika, dg, th.
35.Akūts pankreatīts
36.Pancreas audzēji. Klasifikācija, diagnostika, TH.
37.Peritonīti – klasifik, stadijas, etio, klīnika, th.
38.Aknu audzēji. Klīnika, diagnostika, TH.
39.Mezenteriālo asinsvadu akūts nosprostojums, klīnika, dg, th
40.Strangulācijas un obturācijas ileuss. Klīnika, diagnostika, TH. Dinamisko ileusi veidi, dg, TH.
41.Peritoneja saaugumu slimība (ss). Klīnika, dg, th, profilakse.
42.Akūts apendicīts: klīnika, df-dg, th
43.Akūta apendicīta atipiskās formas (bērniem, grūtniecēm, veciem cilvēkiem, dažādu lokalizāciju gadījumos).
44.Akūta apendicīta komplikācijas. Periapendikulārs infiltrāts, abscess, hr. Apendicīts, klīnika, dg, th.
45.Vēdera dob. Parenh. Org. Traumat. Boj. Klīn., dg., ārst.
46.Vēdera dob. Dobo org. Traumat. Boj. Klīn., dg, ārstēš.
47.Krūšu kurvja trauma, klīnika, dg, th:
48.Peritoneja dobuma abscesi - subfrēniskie, iegurņa un starpzarnu abscesi, etio, klīnika, dg, th.
49.Kuņģa-zarnu fistulas: etioloģija, klasifikācija, klīnika, th.
50.Liesas ķirurģiskās slimības. Klīnika, dg, th.
51.Akūts tromoflebīts, flebotromboze. Dg, th. Pate. Profilakse.
52.Trofiskas čūlas. Klasifikācija, th.
53.Kāju vēnu varikozā slimība. Klīnika, dg, th, modernas th metodes.
54.Hroniska venoza nepietiekamība, klasif, klīnika, dg, modernās th metodes.
55.Laparaskopijas iespējas mūsdienu ķirurģijā.
56.Labdabīgā prostatas hiperplāzija, simptomi, diagnostika, TH.
57.Prostatas vēzis: simptomi, diagnostika, TH.
58.Sēklinieka un sēklinieka maisiņa slimības, to dg, difdg, TH:
59.Urīnceļu infekcija. Klasifikācija, simptomi, dg. Nieru strutainu slimību TH.
60.Urīnceļu akmeņu slimība, etioloģija, klasifikācija, simptomi, TH.
61.Fimoze, parafimoze, penis audzējs: simptomi, dg, th
62.Nieru trauma: klasifikācija, klīnika, dg, th:
63.Urīnpūšļa trauma, klasif, klīn., dg, ārstēš.
64.Nieru tilpuma procesi. Klasif., simpt., dg, ārstēš.
65.Barības vada apdegums. Neatliek. Pal. Agrīnās un vēlīnās op. TH met.
66.Diafragmas trūces – klasifikācija, dg, th.
67.Mediastinīts – etiol., klīn., dg., ārstēš.
68.Pneimotorax, hemotorax, hidrotorax-klasifikācija, diagnostika, ārstēšāna:
69.Pleiras strutaini iekaisumi: klasifikācija, diagnostika, TH metodes:
70.Sirds vārstuļu operācijas. Varianti, to priekšrocības un negatīvās puses. Indikācijas sirds vārstuļu protezēšanai. Raksturīgākās, attālās komplikācijas
71.Iedzimto sirdskaišu ķirurģiskās TH pamatprincipi, komplikācijas, to profilaxe un TH.
72.Infekcijas endokardīta etio, veicinošie fac, ķirurģiskās th iespējas, īpatnības. Indikācijas ķirurģiskai th. Pēcop periods.
73.Miokarda ķirurģiskās revaskularizācijas indikācijas, varianti, komplikācijas:
74.Ekstremitāšu artēriju embolijas. Etiol., klīn., ārstēš., prof.
75.Obliterējošais endarterīts un ateroskleroze. Klasif., dg., ārstēš.
76.Priekšvēža slim., to apzināšanās un TH nozīme ļaundab. Audz. Profilaksē.
77.Ādas, lūpas vēzis: klasifikācija, etio, priekšvēži, rf, dif-dg, th.
78.Audzēju marķieri (am), to loma dg, th, slimnieku monitoringā (dinamiskajā novērošanā). Am
79.Kuņģa vēzis. Klīnika, dg., TH, prognoze.
80.Barības vada audzēji: klīnika, priekšvēži, reiska faktori, dg., TH.
81.Pigmentplankumu klasifikācija. Melanomas klīnika, dg, th, mts īpatnības.
82.Kanceroģenēzes teorijas. Dažādu faktoru nozīme ļaundabīgu audzēju izcelsmē cilvēkam.
83.Staru TH loma ļaundabīgu audzēju radikālā un paliatīvā TH.
84.Ļaundabīgo audzēju ķimijth, indikācijas, kontrindikācijas, ķīmijpreparātu klasifikācija, blaknes.
85.Resnās zarnas vēzis. Klīnika. Simptomi atkarībā no lokalizācijas zarnā. TH, rehabilitācija.
86.Taisnās zarnas vēzis :saslimstība, klīnika, dg, difdg.
87.Krūts priekšvēža sl-bas & vēzis: klīnika, dg, th.
88.Plaušu vēzis:
89.Mūsdienu transplantoloģijas iespējas. Orgānu un audu konservācija.
90.Biežākās pēcoperācijas komplikācijas, profilakse, TH. Trombembolijas profilakse.
91.Endokrīnās TH loma dažādu lokalizācijas audzēju ārstēšanā.
92.Ļaundab audzēju skrīnings – stāvoklis Latvijā un pasaulē.1. Aseptika/antiseptika. Ķir roku dezinf. Inst,Op. veļas, pārs mat steril met.
Aseptika = profilaktisku pasākumu sist, kas nodrošina bezmikrobu vidi brūcē. Aseptiku realizē ar: dekontamināciju dezinfekciju sterilizaciju organizatoriem pasākumiem, kas ietver obligātās prasības ķir. nodaļās un op. blokā.
IDekontaminacija- aseptiski pasākumi, kuri samazina m/o daudz līdz līmenim, kas org ar N aizsargspējām nav bīstams. Tā nerada sterilitāti!!! To izdara: mah noņemot infekciozo materiālu no dažādām virsmām notīrot objektu automatiskā mazgātājsterilizācijas iekārtā vai tīrot ar rokām.
IIDezinf slimības dīgļu iznīcināš. Med. instr pēc inficēš iespej iedala 3 kateg: 1)kritiskie – augsta riska pak inficēt sl-ku = ķir. instrum; sirds katet; urīnceļu katet; implanti; i/v ievadāmie š.; adatas. Šos priekšme sterilizē autoklāvā, ar ķīm. līdz vai ar etilēna oxīda (EO) gāzi. 2)puskritiskie – kontakta ar gļādu un ādu = inhalāc, anesteziol ap; k-z endoskopi; termometri. Šos priekšm dezinficē ar ķīm. līdz. 3)nekrit – kontaktē tikai ar ādu = šīberi; kruķi; veļa; trauki. Dezinficē ķīm. Fizik met: termostatā sausa karstumā 10-20 min 1800C vārot 2% sodas šķ 20-30 min dezinfekcija ar/ bez tvaika vai formalīna tvaikos gaisa dezinf ar UV staroj. Ķīm met: pirms dezinf attīra ar H2O2 un mazgā ar pulv 0,5h. Lieto detergentus: hlorhexidīnu, hibitānu pēc kontakta ar anaerobu inf. pielieto 6% H2O2 un pulvera šķīd ar expozīcijas laiku 1h Telpas dezinficē ar Deconex 50, Lysoformin 3000.
IIISterilizāc- aseptikas pasāk kop, kas nodroš patog un nepatog m/o veģetatīvo un sporogēno f-mu bojāeju sterilizēj mat. Fiz met: autoklavēš (tvaika sterilizāc kamerā). Sterilizē 1200C 45min; 130-1400C 30 min. Visi izstrād pirms steriliz jāievieto spec iepak – tvertnēs, maisos, īpašā pap. Efektivitāti parbauda ar ķīm testindik (līmplēves, stripi, caurulītes, kas pildītas ar vielām, kas pie augstas T0 izkūst) Gravitācijas autoklāvs - uzsilšanas fāze līdz opt T0 sasniegš līdzsvara faze = no optim T0 sasnieg līdz vienādai T0 visa materiālā likvidac fāze = m/o bojāejas fāze atdzišanas fāze- no autoklava izslēgša brīža līdz T0, kad to var atvērt (600). Darbība pamatojas uz gravitacijas spēku, kura ietekme tiek izspiests gaiss, kas ir smagāks par tvaiku, pats sterilizācijas laiks ir 20min 1200 vai 5mim 1350. Augsta vakuuma autoklavs – pirms tvaika ielaiš autoklava kamera tiek radīts vakuums, tādējādi ātri radot sterilitati. Laiks 20min 1300 sterilizāc sausā karst – termostatā 180-2000 60min. steriliz vārot – destilēts H2O + Na hidrokarbonats 2%. No uzvārīš brīža 45 min. Pēc sterilizac sterilo materiālu izņem ar steriliem instr un liek sterilas tvertnēs vai veļā. steriliz US kamerās ar gamma stariem rūpnīcās vienreiz lietojamam materiālam. Ķīmiskā (aukstā) steriliz: etilēnoxīda gazes kamera 6-16h ster ar ķīm antisept vielām: 2% glutāraldehīda šķ. “CIDEX” noslēgtā telpā 180min; spēcīgiem oxidēt 6% H2O2 180min.
Op mat un veļa: liek tvertnēs ar filtriem caur kuriem var iekļūt gaiss vai speciālā papīrā. Sterilizē autoklāvā 5 min. 1350 pie 2 atm. Uzglabā neatvērtu 64h metāla tvertnēs vai 60d tvertnēs ar filtriem. Vienreiz lietojamo veļu un materiālu sterilizē rūpnīcās un pēc lietošanas iznīcina. Ķir instr: izmantotos instr iemērc 1% DECONEX uz 30min mazgā un skalo tekošā H2O sausē eļļo iesaiņo tvertnēs vai maisos EO gāzes kamera 600C 4h autoklāvā 5min 1350 2 atm. 25 CIDEX slēgta traukā 180min.
Gumijas un plastmasas priekšm: EO gāze 600 4h formalīna tvaiki 40% 30-45min autoklāvs 20min 1200 Glabā noslēgtās tvertnēs neatvērtu 7 d., ja tvertni atver – jāizlieto 24h.
Opt instr: dezinfic mazgā un skalosausē un izpūš ar gaisa pistolieļļoEO 350 4h CIDEX 2% 3h.
Ķirurģ roku dezinfekc. Rokas jāmazga pirms invazīvām proc; pirms un pēc pieskaršanas brūcei; pirms inf uzņēmīgu pac aprūpes; pēc kontakta ar ticami virulentu m/o avotu. Roku mazgāš pirms op ietver roku un apakšdelmu higiēniso mazgāš un dezinfekc. Rokas neberžot mazgā ar remdenu H2O un līdzekļiem ar specialu birstīti virzienā no pirkstiem (īpaši iztīrot nagus un pirkstu starpas) uz elkoņiem noskalo noslauka ar sterilu dvieli virzienā no pirkstiem uz elkoņiem. Roku dezinf veic ar šķīd uz spirta bāzes rokas apstrādājot 2x. Var lietot: jodoforma savien – 5min hlorhexidīnu 0,5% 700 spirta šķ.- 3min 700 spirts 2x pa 5min US aparātā ar dez. šķ.- 30sek.
Antiseptika = profilakt un ārstniec pasāk sist, kas m/o skaitu brūcē un tās apkartnē, m/o virulenci un ierobežo izplatību. Ir 4 veidi: mehāniskā – higiēniskā duša, skūš brūču prim apstrāde 6-12h brēču skaloš aktīvā, pasīvā drenāža fizikālā - silt proced asins UV apstaroš brūcēs osmot līdz (10% NaCl) bioloģiskā vakcin serumth hiperimūnā plazma (antistafilokoku) fermentu th (tripsīns) bakteriofāgi a/b ķīm - org. un neorg. vielu grupas: Haloīdi:jodofori = J2 org. savien jodoforma pulv. joda-spirta 5% šķ. Smago metalu sāļī(toxiski):sudraba nitrats 0,5-2% pret m/o un savelkoša darb, 5% - piededzinoša darb. Oxidētāji(izdala brīvi O2):KMnO4 0,01-0,1% - pretm/o, 2-5% antiseptiska un savelkoša darbība H2O2 2-6% mehaniski attīra brūces un aptur nelielu asiņošanu. Skābes:borsk. H2O un spirta šķ.- brūču mazgāšana un kakla skalošana salicilskābes pulv. Antiseptiska, atvelkoša un nekrolītiska darbība. Aldehīdi:2% glutāraldehīds = CIDEX. Fenoli:lizoformīns. Krāsvielas (īpaši pret Gr”+“):1-2% briljantzaļais vai metilēnzilais spirta šķ. 1% pioktanīns gļotādu apstradei. Spirti:etilspirts – pret m/o aktivitāte  pieaugot koncentrācijai. Neiedarbojas uz sporam. Detergenti:hlorhexidīns ķīmij. a /b


2. Endogēnā, latentā, implantĀc inf, tās būtība, simpt, profilakse. Endogēnā inf
tie ir infekcijas perēkļi organismā, kas nonāk operācijas brūcē, izplatoties hematogēni, limfogēni vai tieši kontaktējot. Lokālie simpt. – rubor, tumor, calor, dolor, functio laesa, vispārējie – atkarīgi no SIRS (sistēmiskās iekaisuma reakcijas sindr.), MODS (multipls orgānu disfunkcijas sindr.). T.i.: kardiovask. nepietiek., plaušu distresa sindr., hepatoren. sindr., DIK sindr., drudzis, tahikard, tahipnoe, leikocit+ pa kr., sepse, sept. šox. SIRS (2 vai vairāk kritēriji): to>38 vai <36, SD>90, elp>20 vai Pa CO2<32mmHg, LEU>12000/mm2 vai <4000 vai >10% Stabiņk. SIRS var pāriet MODS – pakāpeniska org. disf-ja, kam pamatā mikrocirk. trauc. perif. as ritees mazsp.  neadekv. O2 piegāde orgāniem  disf-ja. Lielākā nozīme as. v. endotēlija disf-jai
Latentā infekcija – endog. inf. paveids, kas parasti ir bez klīn. simpt. vai ar nenozīmīgiem klīn. simpt., bet var aktivēties vai diseminēt dažādu stresoru ietekmē (operācija, trauma, infekcijas slimība (imunit↓) u.tml.). Visbiežāk – kariozi zobi, deg. blakusdob. iekais. un hron. ginekol. inf.
Implantācijas infekcija ir eksogēnās infekcijas paveids, kas rodas implantējot organismā inficētus materiālus (sintētiskos sietus, sirds vārstules u.c.). Simpt. kā pie parastas inf. – rubor, tumor, calor, functio laesa, ja smaga gaita – SIRS, MODS.
Profilakse: 1.Pareiza brūču apdare (max īss laiks no brūces iegūš. līdz apdarei, lok a/b), 2.Prrofilakt. a/b terap. 3.Lok. iekais. savlaic. ārstēš., 4.Org. aizsargr-jas stimulēšana (pilnvērtīga barošana, aktīvā un pasīvā imunizācija, 5.Normotermijas panākšana, 6.Gli līm korekcija, 7.Adekvāta oksigenācija, 8.Izmeklēt, diagnosticēt un sanēt fok. infekciju, 9.Novērst iespēju kontaminēt implantus (vienreizējie instr., aseptiskas metodes utt.).…