“Un [Klāvam Elsbergam] mūža mīlestība viena – meitenīte, ar kuru viņš uzauga vienā sētā, mācījās vienā skolā un apprecēja pēc universitātes pirmā kursa.” (V. Belševica.)
Caur vēstulēm arī izsekojams mīlasstāsts, kas izaug par ģimeni. 1982.gadā piedzimst dēls Matīss, bet 1983. – meita Ieva. Tai pat vakarā, kad piedzima Matīss, Klāvu Elsbergu iesauca armijā, bet kā studentu vien uz trim mēnešiem “sobros”.
Astoņdesmitajos gados dzejnieks pusironiski rakstīja: “Ja ņemsim kādus astoņus patlaban izcilākos dzejnieku laikā, kad viņiem nebija trīsdesmit, un astoņus mūsu izcilākos (lai cik smieklīgi tas arī izklausītos), tad rezultāts būs 14 pret 5. Nav taču izslēgts, ka daļa mūsu censonīgā spraunuma apbedīta piečurātos autiņos.” Tomēr savu ģimeni viņš ļoti mīlēja.
Brīvajā kritienā.
1987.gada sākumu Klāvs Elsbergs pavadīja Dubultu rakstnieku namā, tulkodams Viktora Igo romānu “Deviņdesmit trešais gads”. Pēc tuvinieku redzētā, nebija nekādu liecību par viņa nomāktību, vēl jo mazāk – pašnāvniecisku depresiju.
…