Katru gadu 23. martā Pasaules Metroloģijas organizācija un tās 187 dalībvalstis, kā arī visi meteorologi pasaulē, atzīmē Pasaules Meteoroloģijas dienu. Šajā datumā 1950. gadā stājās spēkā Konvencija par Pasaules Meteoroloģijas organizāciju. Katru gadu šai dienai tiek izvēlēta kāda aktuāla tēma.
2006. gada Meteoroloģijas dienas tēma ir veltīta dabas katastrofām un to izraisīto seku novēršanai un mazināšanai. Šāda izvēle ir saistīta ar faktu, ka 90% no visām dabas katastrofām pasaulē ir laika apstākļu un hidroloģisko procesu izraisītās katastrofas.
Dabas katastrofas
Ir dabas katastrofas, kas saistītas ar laika apstākļiem (tropiskie cikloni, tornado, pērkona negaiss, zibens, krusa, spēcīgs vējš, sniega vētras, spēcīga migla, sausums, ekstremāli augstas vai zemas temperatūras), un ar klimatiskiem vai hidroloģiskiem apstākļiem (plūdi, uzplūdi piekrastes rajoniem, augsti viļņi jūrās, smilšu vai putekļu vētras, mežu un krūmu ugunsgrēki, noslīdeņi un lavīnas).
Katra dabas katastrofa savā ziņā ir unikāla. Tornado un pēkšņi uzplūdi ir relatīvi īslaicīgas parādības, kas ietekmē nelielas teritorijas. Citas dabas katastrofas, kā sausums, attīstās lēnam, tomēr var ietekmēt pat veselu kontinentu un var ilgt mēnešiem ilgi.
Ekstremāli laika apstākļi var izsaukt vairākas dabas katastrofas vienlaicīgi. Spēcīgs vējš un lietus var izraisīt plūdus un noslīdeņus. Vasaras periodā pērkona negaisu, zibeni un tornado var pavadīt spēcīgas lietusgāzes un pēkšņi uzplūdi. Ziemā sniega vētras ar lielu vēja ātrumu un lielu daudzumu izkritušā sniega var izraisīt lavīnas, bet sniegam kūstot arī plūdus. Atmosfēras piesārņojuma izkliedei nelabvēlīgi laika apstākļi var ietekmēt lielas atmosfēras piesārņojuma koncentrācijas. Pie noteiktiem laika apstākļiem vairojas un attīstās insekti, kas ietekmē gan dzīvniekus, gan cilvēku veselību.
Plūdi
Plūdi un pali. Strauja sniega kušana un spēcīgas lietusgāzes var izraisīt plūdus, palus vai pēkšņus uzplūdus jebkurā pasaules vietā. Plūdi var sākties arī pēc ilgstoša sausuma perioda, kad zemes virskārta ir izžuvusi un nespēj uzsūkt izkritušos nokrišņus. Īpaši jūtīgas ir pilsētu teritorijas, kurās dabiskā zemes virsma ir apbūvēta ar ūdens necaurlaidīgu materiālu. Piekrastes rajonos plūdus izraisa cunami viļņi un tropisko ciklonu darbība. Plūdos iet bojā cilvēki un tie nodara lielus ekonomiskos zaudējumus.
Vairāk nekā ¾ [1.5 miljardu pasaules iedzīvotājs] no visiem dabas katastrofās bojāgājušajiem ir plūdu upuri. Plaši plūdi izceļas, kad līst ļoti stiprs lietus un upes iziet no krastiem. Lielākos postījumus plūdi nodara, kad augsts ūdens līmenis turas ilgāk par nedēļu. Indijas subkontinentā sezonālie vēji, musoni, katru vasaru atnes nevaldāmas lietavas. Lielajos plūdos nereti sagrūst ēkas un noslīkst cilvēki. Kad pūš stiprs vējš, ir lietusgāzes un jūrā augsti uzplūdi, apdzīvotās vietas piekrastes joslā ir apdraudēta.
Zinātnieki paredz, ka temperatūra uz Zemes šajā gadsimtā var paaugstināties pat par 4 grādiem. Savukārt šī klimata izmaiņa var novest pie milzīgām un, iespējams, neatgriezeniskām izmaiņām uz Zemes, arī plūdiem, taču tā jau būs cilvēku izraisīta katastrofa (izplūdes gāzes, atmosfēras piesārņojums). 70% no visiem plūdiem notiek Āzijā, pēdējo 10 gadu laikā tie radījuši ~ 15 mljrd. dolāru lielus zaudējumus, par ~ 65% izpostot infrastruktūru, galvenokārt ceļus, piestātnes, ostas, sakaru līnijas.
5 lielākie plūdi pasaulē:
1. 1970. g., Bangladeša (ciklona dēļ) – ap 1 000 000 bojā gājušo.
2. 1887. g., Huanhe upe Ķīnā – vairāk nekā 900 000 bojā gājušo.
3. 1939. g., Ķīnas ziemeļi – 500 000 bojā gājušo.
4. 1642. g., Hunaņas province, Ķīna – vairāk nekā 300 000 bojā gājušo.
5. 1099. g., Anglija un Nīderlande – 100 000 bojā gājušo.
Ap 5500.g.p.m.ē. Melnās jūras teritorijā notikuši briesmīgi plūdi, kas nogalinājuši līdz diviem miljoniem cilvēku jeb 5-10 % no visiem tolaik Tuvajos Austrumos dzīvojušajiem cilvēkiem.
• Pēc stipra lietus 1889. gada 31. maijā tika pārrauts aizsprosts pie Džonstonas pilsētas Pensilvānijas štatā (ASV). Tūkstošiem tonnu ūdens uzplūda pilsētai un noslaucīja no zemes virsas tās ziemeļdaļu. Bojā gāja 2209 cilvēki. Pilsētā tika veikti atjaunošanas darbi.
• Huanhes un Jandzi upes pārplūšana 1931. gadā tiek uzskatīta par lielāko dabas katastrofu cilvēces vēsturē, jo dzīvību zaudēja ap 3,7 miljoni cilvēku. Ne visi noslīka, daudzu dzīvības paņēma bads un slimības.
• 1953. gada 1.februāra naktī spēcīgas vētras laikā Nīderlandes piekrastē notika lielākā katastrofa šajā gadsimtā- ūdens līmenis cēlās 5 metrus virs normas, un dambis sabruka. Jūras ūdens appludināja 160 000 ha lielu platību, bojā gāja 1853 cilvēku un ap 50 000 mājlopu, sagruva 47 000 ēku.
• Lietainajā musonu sezonā Gangas upe Dienvidāzijā bieži iziet no krastiem. Plūdi 1998. gada jūlijā un augustā bija postošākie 20 gadu periodā - ūdens appludināja gandrīz divas trešdaļas no Bangladešas teritorijas. Bojā gāja apmēram 1500 cilvēku
…
