Katrā vietā uz zemes klimats ir savādāks. Vietas klimatu galvenokārt nosaka tas, kādā ģeogrāfiskajā platumā šī vieta atrodas. Jo tuvāk ekvatoram, jo Saules stari krīt stāvāk un vairāk sasilda Zemi. Jo tuvāk poliem, jo Zeme sasilst mazāk un ir aukstāks. Tātad gaisa temperatūra ir atkarīga no vietas attāluma līdz polam vai ekvatoram, proti, no vietas ģeogrāfiskā platuma. Ziemeļpuslodē ir nedaudz siltāks nekā dienvidpuslodē. Te acīmredzot izpaužas „lielā ledusskapja” – Antarktīdas ietekmē. Antarktīda, kur jau tāpat valda visbargākie apstākļi uz zemes, visu laiku arī pati sekmē sniega un ledus saglabāšanos. Izrādās, ka Zemes virsma uzņem dažādu daudzumu Saules starojuma atkarībā no tā, kāda ir pati virsma. Polārie apgabali jau tā pat saņem maz Saules siltuma, un to pašu gandrīz visu sniegs un ledus atstaro atpakaļ. [1.]
Kā cilvēks ietekmē klimatu?
Par industriālā laikmeta sākumu tiek uzskatīti 19.gadsimta sešdesmitie gadi, kad varētu sākt runāt par nopietnu cilvēka ietekmi. Pētījumi liecina, ka kopš 1865.gada tā dēvētais ozona caurums ir pieaudzis par 25 procentiem. Lai gūtu zinātniski pamatotu pārliecību, cik ļoti cilvēka darbība ietekmē klimata pārmaiņas un vai tā nepasliktina dabas norišu veidotos procesus, zinātnieki ir sākuši ledus urbšanas projektus Antarktīdā.
…