Zīdītāji, atkarībā no tā, kā mazuļi attīstās mātes klēpī, tiek iedalīti placentāļos jeb augstākajos zīdītājos un zemākajos (somaiņos un kloākaiņos).Kloākaiņi, pie kuriem pieder pīļknābji un ehidnas ,dēj olas, taču savus mazuļus zīda ar pienu.Kloākaiņi tiek uzskatīti par visprimitīvāko mūsdienās dzīvojošo zīdītāju grupu.Šīs kārtas dzīvnieki ir nozīmīgs zinātnieku izpētes objekts,interesants piemērs tam,kādu ceļu gājusi zīdītāju attīstība pēc pirmo to pārstāvju atdalīšanās no rāpuļiem.Pīļknābis, kas izskatās kā putna un zīdītāja hibrīds , dzīvo saldūdens upēs un ezeros Austrālijā un Tasmānijā.Ehidnas dzīvo uz sauszemes.Zinātnieki izšķir divas ehidnu sugas un 8 pasugas, no kurām 4 dzīvo mitros kalnu mežos Jaungvinejā.Neraugoties uz dzeloņiem, ehidnas nav radniecīgas ne ežiem, ne dzeloņcūkām – visi šie dzīvnieki pieder placentāļiem.Izšķir Austrālijas ehidnu (Tachyglossus aculeatus) un proehidnu (Zaglossus bruijni)
Zīdītāju klases latīniskais nosaukums Mammalia cēlies no vārda mamma- piena dziedzeris.Piena dziedzeri un spalvas ir divas raksturīgākās īpašības,kas atšķir zīdītājus no rāpuļiem, putniem un citiem dzīvniekiem.Tādēļpie zīdītājiem pieskaitīti arī pīļknābis un ehidna, kuriem trūkst visas pārējās zīdītāju īpašības.…
