Klonēšana

1997. gadā cilvēce bija šokēta ar paziņojumiem par skotu aitiņas Dollijas rašanos, kas bijā pilnīga viņas mātes ģenētiska kopija. Aitas vidējais mūža ilgums ir 10 līdz 12 gadi, Dollija turpretī nodzīvoja tikai sešus gadus. Dollijas radīšanā izmantoja pieauguša dzīvnieka — donora šūnas, tāpēc daži pētnieki izteikuši bažas, vai pieauguša organisma DNS izmantošana jauna organisma radīšanā neizraisa izmaiņas tā novecošanas procesos. Dollija pirms sešiem gadiem tika mākslīgi iemidzināta, jo viņa jau ilgi cieta no artrīta, kam pievienojās progresējoša plaušu saslimšana, kuru bija izraisījis reovīruss Vēlāk pasaulē parādījās arī klonētais bullis, teļi, savvaļas govis, truši u.c. Ar klonēšanu pēdējos gados ir mēģināts saglabāt vairākas izmirstošu dzīvnieku sugas.
1998. gada 12. janvārī Parīzē 19 Eiropas valstis arī Latvija un Igaunija parakstīja protokolu par cilvēka klonēšanas aizliegšanu. Latvijas likumdošanā aizliegums izmantot klonēšanas tehnoloģijas cilvēka bioloģiskai pavairošanai.
…