To var redzēt kā apaļu veidojumu kodola iekšienē interfāzes laikā, dažkārt tas piestiprināts pie kodola apvalka. Parasti šūnās ir viens – retāk vairāki kodoliņi. Tā diametrs ir 1 – 5 mkm, kas ir lielāks šūnās (sasniedzot pat 25% šūnas tilpuma), kur notiek aktīva olbaltumvielu sintēze. Kodoliņus redz gan elektron-, gan gaismas mikroskopā. To neklāj membrānas. Kodoliņs nav nedz patstāvīgs, nedz nepatstāvīgs veidojums, jo tas ir atkartīgs no noteiktu hromosomu rajonu aktivitātes.
Kodoliņš nav morfoloģiski norobežota struktūra, bet gan tikai īpašu procesu norises vieta.
Kodoliņš ir tā vieta kodolā, kur notiek visi ar ar ribosomu subvienību veidošānās saistītie procesi. Šeit atrodas hromatīna pavediena cilpas ar rRNS gēniem, šeit sintizējas rRNS, kas savienojas ar olbaltumvielām, galu galā izveidojot ribosomu mazās un lielās subvienības.
• Kodoliņa ietvaros ir lokalizētas hromosomu daļas – kodoliņa organizatoru rajoni, kur DNS molekulā atrodas rRNS gēni eikariotiem – 28 S rRNS, 18 S rRNS, 5,8 S rRNS, 5 S rRNS.
…