3. Mācību individualizācijas īstenošana
Mācību individualizācija ir dažādu ceļu meklēšana, lai nonāktu pie vienota izglītības rezultāta, bet mācību diferenciācija būtība ir atšķirību rezultātu sasniegšanā.
Tātad – individualizācijas uzdevums ir veidot tādu mācību organizācijas sistēmu, kas mācīšanas un mācīšanās procesa norisi pielāgotu audzēkņu individuālajām īpatnībām, veicinot viņu virzīšanos uz priekšu mācību programmas ietvaros.
Dažas pamatnostādnes:
mācību individualizācijas priekšnosacījums- audzēkņu izpēte;
individuālo īpatnību ievērošana ir attiecināma uz visiem skolēniem ( nevis tikai mācībās atpalikušajiem vai spējīgākajiem), jo katram ir jāstrādā savu iespēju robežās, šīs iespējas pastāvīgi kāpinot;
šis didaktiskais princips īstenojams visos mācību procesa posmos (stundas posmos);
tam ir nevis epizodisks, bet ilgstošs, mērķtiecīgs un sistemātisks raksturs;
individualizēts darbs ar skolēniem iekļaujas kopējā stundas gaitā.
Mācību individualizācija īstenojama:
mācību saturā (grūtības pakāpe, uzdevumu apjoms un raksturs);
mācību metožu izmantošanā (produktīvās un reproduktīvās);
pedagoģiskās palīdzības un darba tempā;
mācību organizācijas formu aspektā.
Grūtības:
veikt vispusīgu skolēnu izpēti;
nodrošināt mācību individualizācijai nepieciešamos materiālus;
klašu lielais piepildījums;
novērtēt skolēnu mācību rezultātus.
Galvenās skolēnu individuālās īpatnības, kas jāizzina sekmīgas individualizācijas risināšanai:
veselības stāvokļa īpatnības;
mācību motīvu individuālās īpatnības;
izziņas darbības īpatnības (uztvere, atmiņa, iztēle, domāšana…);
mācīšanās prasmes;
personības individuālās īpatnības (temperaments, griba, smadzeņu puslodes darbības dominante, intereses…);
konkrētā mācību materiāla zināšanas, prasmes un iemaņas,
skolēna pašsajūta skolā un klases kolektīvā.
…
