Pilnvara – juridisks akts, kas apliecina vienas rīcībspējīgas personas – pilnvarotāja – doto pilnvarojumu otrai rīcībspējīgai personai – pilnvarniekam – tās pārstāvēšanai attiecībās ar trešajām personām.
Civillikums nosaka, ka var izsniegt speciālpilnvaru, ģenerālpilnvaru un universālpilnvaru.
Speciālpilnvara – ļauj pilnvarniekam kārtot atsevišķas vai noteiktu darbību kopuma darbības pilnvarotāja interesēs. Ģenerālpilnvara – dod pilnvarniekam tiesības noslēgt pilnvarotāja vārdā noteikta veida tiesiskus darījumus vai arī tādus dažāda veida tiesiskus darījumus, kas attiecas uz pilnvarotāja darbības sfēru. Universālpilnvara – dod tiesības pilnvarniekam pilnvarotāja vārdā veikt visas tās darbības, kurās ir pieļaujama pārstāvība, t.i., izdarīt atsavinājumus, ieķīlājumus vai nekustamā īpašuma apgrūtinājumus ar lietu tiesībām, vest prāvas, izdarīt pārjaunojumus, kā arī izdarīt un saņemt maksājumus.
Komerclikumā ir norādītas arī šādas pilnvaras:
• Prukūra, kuras definīcija ir Komerclikuma 34. panta pirmajā daļā.
• Parastā komercpilnvara, kuras definīcija ir Komerclikuma 40. panta pirmajā daļā.…