Komerctiesību jēdziens un piemērošana.
Komerctiesības ir privāttiesisku normu kopums, ar kuru palīdzību veic personu tiesisko regulāciju, kuras nodarbojas ar komercdarbību (saimniecisko daarbību), ar mērķi pasargāt trešo personu intereses.
Mūsdienās pastāv divas sistēmas:
dualistiskā, kurā civiltiesības un komerctiesības ir kā atsevišķas nozares
unificētā, kur civiltiesības un komerctiesības sistematizētas vienkopus
Komerctiesībās tiek regulētas tikai materiālās tiesības, tās neregulē bezatlīdzības darījumus. Komerctiesību regulēšanas priekšmets ir lietošanas tiesības.
Jēdziens komerctiesības radās Itālijā viduslaikos jūras tirdzniecības iespaidā. Sākumā veidojās vietējie kooperatīvie veidojumi.
2.Komerctiesību principi.
Saskaņā ar komerclikumu komercdarbībai jābūt sistemātiskai un nepārtrauktai.
Subsidiaritātes princips - tas nozīmē, ka komerctiesību normas uzskatāmas par speciālajām attiecībā pret civiltiesību normām.
Pacta sun servanda - līgumi ir jāpilda.
Komerclikuma (KoL) 5.pants nosaka: “publisko tiesību noteikumi, kas aizliedz veikt noteikta veida komercdarbību vai arī paredz zināmus priekšnoteikumus šāda veida komercdarbības veikšanai, neietekmē šā likuma noteikumu piemērošanu”, tas nozīmē, ka komersants nevar atkāpties no savām privāttiesikajām saistībām vai nepildīt savus solījumus, pamatojoties uz to, ka viņš nebija tiesīgs šādas darbības nemaz veikt, piemēram, ka viņam nav licences.…
