1 Komerctiesības kā tiesību nozare.
Tirdzniecības pirmsākumi ir tirgotāju tiesības. Tirgotāju tiesības regulēja tiesiskās attiecības noteiktu tirgotāju ģilžu ietvaros. Tās attiecās tikai uz attiecīgo ģilžu biedriem. Pamazām sāka rasties tirdzniecības tiesības. Tiek uzskatīts, ka šīs tirdzniecības tiesības ir atšķēlušās no civiltiesībām, kuras vairs nevarēja apmierināt tirgotāju vēlmes un attīstības tempus. Šīs tiesības attiecās uz dažādiem reģioniem- Itālijas jūras pilsētas. Dzinulis ir pieaugošā jūras tirdzniecība. Pamatā ir paražu tiesības.
Pirmais normatīvais akts, kas attiecas uz visu valsti- franču karaļa Luija 14 “Par sauszemes tirdzniecību” 1673. gadā.
2 Komerctiesību jēdziens un būtība.
LV tiesību sistēmā faktiski tiek izdalītas 3 privāto tiesību nozares- civiltiesības ar tās institūtiem, komerctiesības un privātās starptautiskās tiesības.
Lai gan komerctiesības analizējamās attiecības ir civiltiesiska rakstura, tām ir sava specifika.
Komerctiesības nepastāv pašas par sevi, bet tikai modificē un papildina civiltiesības. KT un CT attiecības- starp abām nozarēm pastāv subsidiaritātes princips. Komerctiesības regulē tikai mantiskās attiecības.
Komerctiesības- privāttiesisku normu kopums, ar kuru palīdzību tiek veikta tiesiska regulācija personām, kas nodarbojas ar komercdarbību, ar mērķi aizsargāt trešo personu tiesības.
3 komerctiesību attīstības vēsture.
4 Komerctiesību un civiltiesību savstarpējā mijiedarbība.
5 Komerctiesību avoti.
6 LR normatīvie akti komerctiesību jomā
7 Komercdarbības būtība.
8 Uzņēmējdarbības un komercdarbības savstarpējā saikne un to jēdzieni
9 peļņa kā komercdarbības neatņemama sastāvdaļa
10 Sistemātiskums kā komercdarbības priekšnoteikums
11 Komercreģistra būtība
LR darbojas īpaša valsts iestāde- UR, kura sastāvā darbojas KR. Likums par UR pieņemts 1990. gada 20.novembrī. UR sastāvā darbojas vairāki reģistri- KR, masu informācijas līdzekļu reģistrs, komercķīlu reģistrs, laulāto mantisko attiecību, biedrību un dibinājumu, šķīrējtiesu, arodbiedrību reģistri un citi.
KR ieraksta likumā noteiktas ziņas par komersantu un komercdarbību. Ieraksti KR ir atklāti un ar tiem var iepazīties ikviens.
Likums nosaka, kādas ziņas tike ieraks’titas KR par katru uzņēmumu un iesniedzot pieteikumu, tās ir jānorāda
Pamatdokuments, kas apliecina komersanta tiesisko statusu ir reģistrācijas apliecība.
Komersants ir atbildīgs par reģistrācijas un dibināšanas dokumentu noformēšanu un viņam ir jāziņo KR par izmaiņām darbības dokumentos un pārvaldes institūcijās.
12 Komercreģistra un uzņēmumu reģistra savstarpējā saikne un to jēdzieni
UR reģistrē noteiktus juridiskus faktus un tiesību subjektus. UR darbojas vairāki reģistri, tai skaitā arī KR.
13 UR struktūrvienību izvietojums LR teritorijā
Rīgā- Pērses ielā 2 (Rīga, Ogre, Jūrmala, Tukums)
Bauskā- Bauskas un Jelgavas komersanti
Daugavpilī- Daugavpils, Krāslava, Preiļi
Jēkabpilī- Jēkabpils, Aizkraukle, Madona
Liepājā
Rēzeknē- Rēzekne, Ludza, Balvi
Saldus- Saldus, Dobele
Valmierā- Valmiera, Limbaži, Cēsis, Valka, Alūksne, Gulbene
Ventspils- Ventspils, Kuldīga, Talsi
14 UR funkcijas
UR ir valsts iestāde, kas darbojas tieslietu ministrijas pārraudzībā. UR reģistrē noteiktus juridiskus faktus, un tiesību subjektus. UR darbojas vairāki reģistri:
o KR
o Masu informācijas līdzekļu reģistrs
o Sabiedrisko organizāciju reģistrs
o Komercķīlu reģistrs
o Koncesiju līgumu reģistrs
o Laulāto mantisko attiecību reģistrs
o Ārvalstu komersantu un pārstāvniecību reģistrs
o Arodbiedrību r
o Biedrību un nodibinājumu r
o Šķīrējtiesu r
o Eiropas komercsabiedrību r
o Izšķirošās ietekmes uzņēmumu r
UR vada galvenais valsts notārs un UR darbojas amatpersonas, vairākas nodaļas, kurās darbojas valsts notāri.
15 Komerctiesību subjekta būtība
Uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzin uzņēmumu un tā mantu, bet likuma noteiktos gadījumos uzņemas par to materiālo atbildību un ir prasītājs vai atbildētājs tiesā vai šķīrējtiesā.
16 Komersanta jēdziens
Komersants- KR ierakstīta fiziska persona ( IK) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība vai kapitālsabiedrība)
17 uzņēmuma izpratne LR tiesiskajā reglamentācijā
18 Komersantu izpratne LR tiesiskajā reglamentācijā
19 Komerctiesību subjekta izveidošana
20 Komerctiesību subjekta likvidācija
Komerclikums regulē tādu uzņēmumu likvidāciju, kuri ir komercdarbības subjekta statusā. Uzņēmuma likvidācijai ir jānotiek noteiktā secībā un termiņā. Ja uzņēmums izbeidz darbību, tās īpašniekam ir jālikvidē 6 mēnešu laikā. Ja lēmums ir pieņemts, par to jāziņo UR, KR 15 dienu laikā. Uzņēmumam jāizveido likvidācijas komisija vai jāieceļ likvidators, kas pārvalda likvidējamo uzņēmumu.
IU likvidē īpašnieks vai iecelts likvidators.
SIA likvidāciju var veikt valde vai dalībnieku sapulces iecelts likvidators.
Ja ir iecelti likvidatori vai izveidota likvidācijas komisija, valdes pilnvaras izbeidzas.
Likvidācijas uzsākšana uzņēmumā ir jāreģistrē KR un jāiesniedz pieteikuma veidlapa, kuru paraksta likvidators vai dalībnieku sapulces pilnvarota persona. Pieteikumam jāpievieno lēmums par likvidāciju un ir jāiesniedz likvidatora notariāli apstiprināts paraksta paraugs.
Ja likvidācijas process ir pabeigts, par to ir jāziņo KR un jābūt VID izziņai, ka uzņēmumam nav parādu valsts budžetam.
Uzņēmumu var likvidēt šādā veidā, ja likvidācijas procesā var apmierināt kreditoru prasījumus un ja uzņēmumam nav parādu valsts budžetā.
Komerclikums nosaka, ka kapitālsabiedrība izbeidz savu darbību ar dalībnieku lēmumu, tiesas spriedumu, bankrota procedūru, darbības termiņu notecējumu vai statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu.
Sabiedrības darbības izbeigšana pēc tiesas sprieduma- likums nosaka, ka tiesa var lemt par sabiedrības darbības izbeigšanu, ja dibināšanas un darbības dokumenti ir pretrunā likumam, ja PK neatbilst prasībām, ja KR iestādei nav iesniegti nepieciešamie dokumenti un izziņas, ja valdei nav pārstāvniecības tiesību.
Prasību tiesā par darbības izbeigšanu var celt valde, sabiedrības dalībnieki, KR, citas amatpersonas.
…
