1.Komerctiesības kā tiesību nozare
Attiecībā uz komerctiesībām, ka tiesību nozari, pasaules praksē- ir izveidojušas 2 koncepcijas, kas pamatojot uz civiltiesību un komerctiesību attiecībām: duālistiskā – nosaka, ka civiltiesības un komerctiesības ir atsevišķas tiesību nozares un atsevišķi tās tiek sistematizētas; unificēta- civiltiesības un komerctiesības tiek sistematizētas vienkopus jāatzīmē, ka mūsu valsts pieturas pie duālistiskas koncepcijas, un komerctiesības mūsu valstī ir patstāvīga tiesību nozare, kurai ir savs regulēšanas priekšmets- lietošanas tiesības (licences līgumi), mantiskas attiecības; objekti: juridiskais objekts – komercdarbība, bet materiālais objekts komersantam piederoša manta, prece, kā arī pats uzņēmums, pastāv arī atsevišķa normatīvā bāze, kas uz šodienu regulē komerctiesības: likums “Par uzņēmējdarbību”, kas iezīmē vispārējas tiesību normas, terminus, likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kas norada maksātnespējas pazīmes un procedūras; MK noteikumi Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licenzēšanas noteikumi” un virkne citu normatīvo aktu, bet jāatzīmē, ka pašreizējie normatīvie akti ir izstrādāti dažādos laika periodos, līdz ar to pastāv nesaskaņas pamatprincipos un terminoloģijā, bet tos novērš jaunais Komerclikums.
2.Komerctiesību jēdziens un būtība
Komerctiesības – privāttiesisko normu kopums, kurš veic to personu tiesisko regulējumu kuras nodarbojas ar komercdarbību, ar mērķi aizsargāt trešo personu tiesības. Komerctiesības regulē attiecības, kas saistītas ar tirgu, tirdzniecību, ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Kā redzams no definīcijas, komerctiesības ir nepieciešamas trešo personu aizsardzībai, tai skaitā arī valsts interešu aizsardzībai. Kaut arī komerctiesības ir privāto tiesību nozare, tās daudz ciešāk ir saistītas ar publisko tiesību sfēru, nekā civiltiesības. Komerctiesību regulēšanas priekšmets ir lietošanas tiesības (licences līgumi), mantiskās attiecības. Būtiskā komerctiesību pazīme ir pelņas gūšana, komerctiesībās vienmēr darbojas atlīdzības princips. Otrā komercdarbības būtiskā pazīme ir tās sistemātiskums
3.Komerctiesību attīstības vēsture
Juridisko terminu vārdnīca terminu “komercija” skaidro, ka tirdzniecību. Tirdzniecības tiesības jau no paša sākuma regulēja attiecības kas saistītas ar tirgu , kā arī pārdevēja un pircēja attiecības. Tirdzniecības tiesību rašanas vieta ir Itālijas pilsētās, kas nodarbojas ar jūras tirdzniecību. Pirmie stigrie normatīvie akti šajā jomā:1)Ludviga 14.ordinance “Par sauszemes tirdzniecību”, 1963.gads 2)ordinance “Par jūras tirdzniecību”1681.gads.
4.Komerctiesību un civiltiesību savstarpējā mijiedarbība
Jāatzīmē, ka dažās valstīs komerctiesības un civiltiesības tiek sistematizētas vienkopus. Savukārt mūsu valstī civiltiesības un komerctiesības tiek sistematizētas atsevišķi, bet neskatoties uz to, komerctiesības un civiltiesības ir cieši saistītas. Ka komerctiesību, tā arī civiltiesību regulēšanas priekšmets ir mantiskās attiecības. Galvenā atšķirība ir tā, ka civiltiesības regulē arī personu nemantiskās attiecības. Gan civiltiesībās, gan komerctiesībās tiesisko attiecību objekts var būt saimnieciskā darbība, bet komerctiesībās tā tiek veiktā tikai un vienīgi peļņas nolūkā. KT ir daudz dinamiskākās un elastīgās nekā civiltiesības, un daudz ciešāk saistītas ar publisko tiesību sfēru.
5.Komertiesību avoti
Valsts izdotie normatīvie akti; paražas; precedenti;(latvijā nav) tiesību zinātne. Komerctiesības regulējošos normatīvos aktus var iedalīt:
- vispārējie – tie, kas regulē visu tiesību nozari - Satversme, civillikums;
- speciālie akti, kas regulē komerctiesības – Komerclikums (KoL), likums par uzņēmumu reģistru, konkurences likums, koncernu likums, likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, MK noteikumi Nr.109 “Par nodokļu maksātāju reģistru”, MK noteikumi Nr.348 “Par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu” u.c.
6.Latvijas Republikas normatīvie akti komerctiesību jomā
1)Lik. par Uzņēmējdarbību.; 2)Lik. par LR Uzņ.reģ.; 3)MK not. Par nodokļu maksātāju reģistru; 4)Lik. par uzņ. un uzņ. sab. maksātnesp.; 5)MK not. atsev. uzņ.darb. veidu licenzēš. noteik.; 6)Konkurences lik.; 7)Lik. par ārvalstu ieguldīj. LR; 8)LR CL 4.d.saist.ties. 9)ST.
7.
8. Komerdarbība ka komertiesibu juridiskais objekts
Tie labumi, kuru dēļ kom. tiesību subjekti vispār iesaistās kom. ties. attiecībās, rodas tikai no kaut kādas darbības. Komerctiesībās kā juridisko objektu var uzskatīt komercdarbību. Galvenā interese ir uz šo darbību, kuras rezultātā gūst peļņu. Lik. par uzņēmējdarbību 1.pants: Uzņēmējdarbība – ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu, nolūkā iegūt peļņu. Komerclikuma 1.pants: Komercdarbība – ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā, peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Saimnieciskā darbība – ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Tā iedalās: 1) komercdarbība; 2) aroddarbība – saimn. darbība, kuru savā vārdā veic fiz. Persona (arodnieks), izmantojot savu amata prasmi un spējas.; 3) kooperatīvā darbība – saimn. darbība, kuru savā vārdā veic personu apvienība, nolūkā apmierināt savu biedru ekonomiskās, sociālās u.c. vajadzības; 4) cita saimnieciskā darbība. Uzņēmējdarbības pazīmes: *peļņas gūšana; *sistemātiskums.
9. Lietas kā komerctiesību materiālais objekts
…
