Kompasi un to attīstība

Kompass ir navigācijas instruments, kas paredzēts tam, lai noteiktu virzienu attiecībā pret zemes magnētiskajiem poliem. Tas norāda magnētisko vai ģeogrāfisko meridiānu. Kompass tiek pielietots virziena noteikšanai: kuģim, virszemes transportlīdzeklim, virziena noteikšanai, kurā iet gājējs. (6) Jūrniecībā, ģeodēzijā un artilērijā kompasu bieži sauc par busoli, kas ir ģeodēzisks instruments virziena noteikšanai horizontālā plāksnē. Kompass sastāv no magnetizētas adatas, kolbas, kas pildīta šķidrumu, kas stabilizē kompasa adatas kustības un cirkulārās kompasa kartes, uz kuras novietoti grādi, kas norāda četrus pamata virzienus – ziemeļus, dienvidus, austrumus un rietumus. (5)
Termins “magnētiskais lauks” radies Ķīnā un Grieķijā aptuveni 3. – 5. gadsimtā p. m. ē. Šajās valstīs atklāja, ka “Herkulesa akmens” un “Magkusa akmens”, (kas iespējams ir dzelzs rūdas gabali, kuros iespēris zibens) pievelk metālus. Cilvēki pamanīja, ja berzē tērauda adatu pret šādu „magnetītu”, tā arī kļūst „magnētiska”. …