Komunikācijas teoriju kibernētiskā tradīcija. Šenona un Vīvera teorija

Komunikācija (pēc Šenona un Vīvera) „ir visas tās norises, ar kuru palīdzību viena apziņa var ietekmēt citu. Komunikācijas mērķis ir ietekmēt gala mērķa izturēšanos šī vārda plašā nozīmē.”1
Komunikācijas teorijas.
Izcelšanās. Sākums. Šenona (Kods Šenons, 1916-2001) un Vīvera (Vorrens Vīvers, 1894-1978) Matemātiskā komunikāciju teorija (The Matematical Theory of Communication, 1949) ir plaši pieņemta par „sēklu”, no kā izaugusi komunikācijas teorija. Tas ir viens no paraugiem, kā komunikācijas process darbojas, pārraida ziņas.
Šenona un Vīvera teorija būtībā ir signālu transmisijas – signālu pārraides teorija. Tā neko neizsaka par vēstījuma saturu un nevelta tam nekādu uzmanību.2
Viņu darbs attīstījās Otrā Pasaules kara laikā ASV. Viņu uzdevums bija noskaidrot, kuri komunikācijas kanāli var būt visefektīvāk izmantojami. Viņi izveidoja teoriju, kas deva iespēju tuvoties jautājumiem par to, kā nosūtīt pēc iespējas vairāk informācijas pa informācijas kanālu. Tika atklāts, ka šī teorija ir ļoti noderīga visā cilvēces komunikācijā.
Šenona un Vīvera modelis. Pamata komunikācijas modelis ir vienkāršs lineārs process. …