MARKSA UN ENGELSA "KOMUNISTISKĀS PARTIJAS MANIFESTS".
MANIFESTS ir komunisma programma. Tā ideoloģija veicināja 50 gadu ilgo sociālisma celtniecību. Marksisma pamati- šķiras cīņas teorija. Uz to balstoties, sabiedrība attīstās. "Visu līdzšinējo sabiedrību vēsture ir bijusi šķiru cīņas vēsture". šķiras veido dažādi sabiedrības slāņi- apspiestais un apspiedējs.
Marksisms vēršas pret reliģiju, kas sludina mieru, jo tās uzskata par buržuāziskiem orgāniem, kas kalpo strādnieku šķiras apstulbināšanai. Atsakās no humānisma principa. Pret buržujiem vēršas kā pret ekspluatatoru šķiru. Taču buržuāzija radījusi ieroci pati pret sevi- modernos strādniekus proletāriešus. Tiem saliedējoties, veidojas šķira, kuras vadību uzņemas komunistiskā partija. Privātīpašumus nacionalizējot, izbeigtos aktīva darbība un iestāsies vispārējs slinkums(Markss), bet kopā viņi uzskatu atspēko ar aktu, ka tad buržuāziskā sabiedrība būtu jau aiz slinkuma aizgājusi bojā.
Proletariātiem jāveic šādi pienākumi:
1. zemes rentes izlietošana valsts izdevumu segšanai;
2. privātīpašniekiem augsts progresīvais nodoklis laukos un pilsētā;
3. mantošanas tiesību atcelšana;
4. visu emigrantu un dumpinieku īpašumu konfiskācija;
5. kredītu centralizācija, nodibinot nacionālo banku ar valsts kapitālu;
6. visa transporta centralizācija valsts rokās;
7. visas ražošanas pakļaušana kopīgam valsts plānam;
8. zemkopības un rūpniecības darba savienošana, pilsētu un lauku atšķirības pakāpeniskas likvidācijas veicināšana.
Markss un Engelss kritizē buržuāziskos uzskatus politikā un strādnieku kustībā, ievada politisko domu vienpartijas sistēmas gultnē. Galvenā Marksa mācībā ir vēstures procesa principiālā nepabeigtība, neiespējamība to apturēt un pasludināt par absolūtu cilvēku vajadzību.
Vainīgas pie vēstures notikumiem nav viņu idejas, bet gan šo ideju interpretācija.
Šī ideoloģija joprojām ir dzīva.
ĻEŅINA darbs "VALSTS UN REVOLŪCIJA"
Šajā darbā Ļeņins aplūko marksisma teorijas galvenos jautājumus, cenšas attīstīt marksisma revolucionāro mācību un praktiski izmantot to sociālisma celtniecībā.
Proletariāts ņem valsts varu savā rokās un pārvērš ražošanas līdzekļus par valsts īpašumu, tādejādi iznīcinot sevi kā proletariātu un visas šķiru atšķirības, līdz ar to valsts "atmirst". Buržuāziskā valsts tiek sagrauta, tās vietā veidojas proletariāta diktatūra, kas atmirs tikai komunisma augstākajā fāzē.
…
