Abas puses vēlas atrisināt šo konfliktu, meita to noliegs, taču iekšienē viņa vēlas, kaut viņa spētu pārstāt krāt dusmas. Arī tēvs grib turpināt uzturēt normālas attiecības ar meitu. Ko no tēva gaida meita? Garīgu atbalstu un kopā pavadītu laiku. Ja runājam par otra vēlmju respektēšanu, tad jāatzīst, ka meita iespējams nerespektēja tēva izvēli konkrētajā momentā. Tēvs aizbildinājās ar laika trūkumu, taču meita atteicās to saprast. Varbūt tēvs bija patiešām ļoti aizņemts. Šo neticību tēvam meitā ir sējusi iepriekšējā pieredze, kad tēvs pamet ģimeni, savukārt tēvam liekas, ka meita zvana savu kaprīžu vadīta.
Konfliktu varētu risināt ar sarunu – atklātu un patiesu. Tikai kā līdz tai nonākt. Pirmajā momentā šķiet, ka meita ir sadedzinājusi visus tiltus saskarsmei ar tēvu, taču nesavtīga iniciatīva (mīlestības izteikšanu) no tēva puses var visu vērst uz labu. Nepieciešams meklēt tiltu atpakaļ uz attiecībām, vai arī būvēt to no jauna. Iniciatīva būtu nepieciešama gan no tēva, gan no meitas puses. Iespējams, tēvam spert pirmo soli būtu morāli vieglāk un nesāpīgāk, tādēļ ideālā gadījumā meita pakonsultētos par savu turpmāko rīcību, kontaktējoties ar tēvu. Ja konflikts nerisinās, noteikti vajag meklēt palīdzību, un ja to neatrodam tuvinieku un draugu vidū, pozitīva būtu uzticēšanās speciālistam. Sabiedrībā pastāv muļķīgs stereotips, ka cilvēks, kas griežas pie psihologa, būtībā nav normāls, taču, attiecības ir svarīgākais apstāklis personības ģenerācijā un griešanās pie speciālista pēc palīdzības problēmrisināšanā, manuprāt, ir drosmīgākā un apsveicamākā rīcība.
…
