Konkurējošā elitisma demokrātija (demokrātiskais elitisms) un plurālisms. Deliberatīvā demokrātija

1. Kas ir konkurējošā elitisma demokrātija? Makss Vēbers (Max Weber) savos darbos un uzskatos ir aprakstījis jauno demokrātijas modeli, kas tiek saukts par konkurējošā elitisma demokrātiju. Vēbers modernu valsti ir raksturojis kā valsti, kurai ir iespējas monopolizēt leģitīmu varu kādā konkrētā teritorijā, tuklāt tā ir nācijvalsts, kas vairāk ir kaujas gatavībā ar citām nācijvalstīm, ne bruņotām vienībām, kas veidojušās starp pašas valsts populāciju. Vēbers uzskatīja, ka jaunais demokrātijas modelis ir neizbēgams, bet vēlams. Pēc Vēbera uzskatiem parlamentāra valsts pārvaldes forma ir svarīgākais elements. Kā viens no argumentiem parlamentāras valsts pārvaldes formas eksistencei ir fakts, ka parlaments uztur noteiktu atklātības līmeni no valdības puses, kā publiskās politikas forums šāda veida valdība dod iespēju konkurējošu ideju un interešu paušanai. Par argumentu tiek uzskatīta parlamentāro diskusiju struktūra, kas veido pamatu parlamenta locekļiem tiekties pēc līdera pozīcijām, turklāt līderim jābūt spējīgam mobilizēt viedokli un jāspēj piedāvāt ticamu politisko programmu. Parlaments arī nodrošina sarunas par pozīcijām, kas ir spēcīgi nostiprinājušās. Politiskās pārstāvniecība veido lēmumus par kritērijiem, kas atšķiras no birokrātijas procesiem un tirgus darbības loģikas. Tas var veicināt politisko alternatīvu atspoguļošanu indivīdiem vai grupām ar konkurējošām interesēm, tādējādi veicinot kompromisu rašanos. Tomēr lai gan formāli parlaments ir vienīgais leģitīmais orgāns, kur likums un nacionālā politika var tikt ieviesta, praksē partiju politika ir visaugstākā un noteicošā.