Šī Bergsona darba problēmu loks ietver mēģinājumu pamatot un pierādīt apgalvojuma par matērijas un gara saistību, izmantojot atmiņas izpēti kā pamatu šādam pierādījumam. Berksons mēģina skatīt ķermeni un dvēseli tādejādi, lai mēģinātu atrisināt teorētiskās problēmas, kas līdz šim šo problēmu sakarā ir pastāvējušas filozofijā. Savu uzstādījuma Berksons pamatot ar to, ka līdz šim gan reālisma, gan ideālisma filozofijas mācības savos uzstādījumos ir bijušas pārāk krasas, tādejādi pieļaujot kļūdas. Pirmā nodaļā viņš mēģinās aplūkot reālisma un ideālisma pārmērību matēriju reducējot uz uztveri, un tādejādi veidojot pieņēmumus. Bergsons matēriju izprot kā attēlu (image), eksistenci, kura pastāv starp lietu un reprezentācijas pasaulēm. Uztvertais objekts atšķiras no tā, kas ir ticis uztverts. Prāta objekts eksistē sevī līdzīgi, kā objekts eksistē sevī, cilvēkam ir dots tikai šo abu attēls, kurs arī eksistē sevī. Berksona uzskata, ka nepieciešams pārskatīt un pa jaunu izvērtēt iepriekšējo filosofu devumus, risinot pašreizējas filozofijas problēmas, tādejādi viņš izmantojot dažādu iepriekšējo filosofu idejas mēģinās veidot sapratni par to, kas ir matērija un kas ir gars, līdz ar to mēģinās risināt problēmu, kas tie ir un kā tie ir doti cilvēkam (cilvēka apziņai). …