Atlīdzinājumu prasa no:
1)LR, ja zaudējumu/kaitējumu nodarījusi tiešās pārvaldes iestāde;
2)pašvaldības vai citas atvasinātas publiskās personas par pastarpinātās pārvaldes iestādes autonomajā jomā pildāmajām funkcijām;
3)LR, ja pastarpinātās pārvaldes iestāde pildījusi LR funkcijas un uzdevumus;
4)cita publisko tiesību subjekta, ja tam piemīt procesuālā tiesībspēja un ir patstāvīgs budžets, kas neietilpst nevienas no iepriekš minētās juridiskās personas budžetā, un kas darbojas sava budžeta ietvaros.
Ja iestādi finansē no dažādiem budžetiem un nav iespējams nodalīt, kuras publiskās personas uzdevumus tā pilda, atlīdzinājumu prasa no tās, no kuras iestāde saņem lielāko finansējuma daļu.
Atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav pilnībā iespējams vai adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.
Ja, prasot atlīdzinājumu, nav pareizi norādīts atlīdzinātājs, iestāde iesniegumu pieņem un pati konstatē attiecīgo publisko tiesību subjektu (ja starp publisko tiesību subjektiem rodas strīds, no kura prasāms atlīdzinājums, iesnieguma par atlīdzinājumu iesniedzējs var vērsties tiesā, kas konstatē attiecīgo subjektu).
Lēmums par zaudējumu atlīdzināšanas iesniegumu iestādei jāpieņem mēneša laikā (objektīvu iemeslu dēļ var pagarināt līdz 6 mēnešiem). Iesniegums jāiesniedz iestādei, ar kuras darbību zaudējums nodarīts (iestāde izvērtē to un nosūta saņēmējam, piemēram, pašvaldība nosūta VARAM un kopīgi izvērtē, vai zaudējuma atlīdzināšana piekrīt pašvaldībai).
Lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
Iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret attiecīgo publisko tiesību juridisko personu (Latvijas Republiku, pašvaldību u.c.), nevis amatpersonu (lai amatpersonas nebaidītos pieņemt lēmumus) vai iestādi (iestādes budžets paredzēts tās funkciju veikšanai). Tas ir tā saucamais pastarpinātās valsts atbildības modelis. No vainīgās amatpersonas regresa kārtība var prasīt zaudējuma atmaksu, ja tā rīkojusies tīši vai ar rupju neuzmanību (to var pieprasīt vai nu caur administratīvo procesu, izdodot attiecīgu AA, kas uzliek šādu pienākumu atlīdzināt; vai civilprocesuālā kārtībā piedzen).
Tas, ka pastāv šāda valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtība, nenozīmē, ka persona nevarētu pret valsti izvēlēties griezties civilprocesuālā kārtībā. Civilprocesā kārtība ir nedaudz sarežģītāka, jo pieteicējam pašam jāpierāda arī rīcības prettiesiskums, savukārt administratīvajā procesā palīdz tiesa, jo darbojas objektīvās izmeklēšanas princips. Bet civilprocesā nav noteikti mantisko atlīdzinājumu apmēri, tādēļ personai ir lielākas iespējas garantēt uz pilnīgu atlīdzinājumu no valsts.
…
