III DAĻA
ŠŪNAS IZPĒTES VĒSTURE
Roberts Huks (17.gs.) bija pirmais, kas lietojis vārdu šūna. Pētīja plānu korķa koka mizas griezumu. Antonijs Lēvenhuks konstruēja aptuveni 500 dažādus mikroskopus. 1828. gadā Lūvenas Universitātē Beļģijā izveidoja pirmo šūnu bioloģijas laboratoriju, kas lika pamatus šūnas bioloģijas attīstībai 18.gs. un 19.gs. Mikroskopu veidi (9.lpp).
Ar citoķīmiskajām metodēm pēta ķīmisko sastāvu, vielu sadalījumu un koncentrāciju šūnā, bet citofizioloģiskās metodes izmanto svarīgāko šūnas dzīvības procesu (obv biosintēzes aktivitātes) noskaidrošanai. Tie ir bioķīmiski un fizioloģiski dati. Mazākās struktūras mēra nm (DNS), šunas mikrometros (µm). Vienas no mazākajām šūnām ir eritrocīti, olšūnas lielākās šūnas. Lai izmērītu mikroskopa objektīvā redzamā objekta patieso lielumu, jāizmēra mēroga skalas garumu mm (piem., 10mm garums, skala 400nm), tad objekta izmēru mm (diametru) (piem., 80mm). Aprēķina patieso izmēru. Ja 10mm atbilst 400 nm, tad 80mm atbilst x nm. Krustiņā reizina. Attēla palielinājumu nosaka, pārvēršot mm uz nm. Izadala mēroga skalu nm ar patieso garumu (piem., 400nm).…