1. Modelēšanas mērķi un veidi, atšķirības, priekšrocības un trūkumi, elastība, atbilstība reālam objektam.
Modelis ir paraugs. Modelēšana ir modeļa izveidošana un tā pētīšana (kā modelis darbojas; cik ticams ir modelis; iznākuma prognozēšana; kā iegūtos rezultātus iespējams izmantot reālajā objektā), un optimizācija. Ja ir zināms, kāda ir objekta daba/īpašības/procesi, vai kādai tai vajadzētu būt, iespējams izveidot objektam atbilstošu adekvātu modeli, ko pētīt (nesniedz 100% garantiju).
Mērķi:
• Saprast kā darbojas un eksistē objekts.
• Novērst avārijas, katastrofas.
• Ietaupīt laiku un naudu.
• Optimizēt.
Veidi – fizikālā, ģeometriskā, matemātiskā.
• Fizisko modeli var aptaustīt, tam piemīt fizikālās īpašības, objekta daba vienāda ar modeļa. Fizikālās īpašības → Fizikālais modelis → Fizikālā modelēšana. Visvairāk atbilst realitātei. Ir iespējams mainīt parametrus.
• Ģeometrisko modeli var redzēt, objekta daba nesakrīt ar modeli. Ģeometriskā forma → ģeometriskais modelis → ģeometriskā modelēšana. Gandrīz nav iespējams mainīt parametrus. 3. vietā pēc atbilstības objektam
• Matemātiskais modelis ir formulas, algoritmi, objekta daba nesakrīt ar modeli. Ģeometriskā forma, fizikālās īpašības → matemātiskais apraksts → matemātiskā modelēšana. Ļoti viegli mainīt formulas, parametrus. 2. vietā pēc atbilstības objektam.…