1. Ģeodēziskie mērījumi, precizitāte, ģeodēziskas mēru vienības.
Mērījumu veidi: 1.) Attālumu vai līniju garuma mērījumi; 2.) Leņķu un virzienu mērījumi; 3.) Paaugstinājumu mērījumi. Precizitātes grupas: augstas precizitātes mērījumi, precīzie mērījumi, tehniskie mērījumi. Ir tiešie un netiešie mērījumi. Mēru vienības: metrs(m) - ceļa garums, ko gaisma noiet vakuumā; grāds(o)- lat. gradus: solis, pakāpiens; gons - metriskais grāds; gradiāns – centigrāls (līnija, loka daļa); radiāns - analītiskais ļeņķa mērs.
2. Zemes veids un izmēri.
Ģeoīds – ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajam veidam. Ģ. virsma sakrīt ar miera stāvoklī esoša Pasaules okeāna līmeņa virsmu, ko iedomāti turpina ze sauszemes un visos punktos tā ortogonālam smaguma spēkam. Klus okeāns – 0.6m. Ģ ir izopotenciāla virsma, kalpo par augstuma sistēmas atskaites virsmu. Ģ matematiski aproksimē ar elipsoīdu, nosakot refrencelipsoīdu. Elepsoīds vistuvak atbilst Ģ. Zemes E ir saplacinats no poliem un paplašināts uz ekvatoru, starpība ir tikai 21 km, tāpēc ir pieņemts, ka Zemes R=6371km, savukārt Zemes izmēri ir: liela pusass a=6378160m, maza pusass b=6356775m, α=1:298.25
Ģesfēra – koncentriski Zemes slāņi, apvalki, kas atšķīras ar fiz un ķīm. īp-ām. Iekšējas ģ.: iekš. kodols 5120-6370 km, ārējais kodols 2900-5120 km, zemes mantija : apakšējā 950 – 2900km, vīdēā 410 – 950 km, augšējā (10 okeānos)70 – 410 km. Ārējās ģ.: hidrosfera, Marianes dziļvaga - 11022m, atmosfera – 20km.
3.Elipsoīds. ģeoīds.
Ģeoīds – gē (zeme)+ eidos (veids) (gr.) ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajam veidam. Ģ. virsma sakrīt ar miera stāvoklī esoša Pasaules okeāna līmeņa virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes. Visos punktos tā ortogonāla smaguma spēkam. Ģ. ir izpotenciāla virsma. Mģ=Mzemes. Ģ kalpo par augstuma sistēmas atskaites virsmu. Ģ matemātiski aproksimē ar elipsoīdu, nosakot zemes referencelipsoīdu. Elipsoīds vistuvāk pēc formas atbilst Ģ. α=(a-b)/a a-ekvator. rādiuss, b - polārais R α– polār. saplakums. Referencelipsoīds – Ģ, uz kuru tiek reducēti ģeod. mērījumu rezultāti
4. Ekvators, meridiāna, paralēle.
Zemes sferoīds – elipsoīds griežas ap mazo asi. Tā ir Zemes ass. Zemei griežoties ap asi, katrs Zemes virsmas punkts apraksta riņķa līniju , kas rodas plaknē, perpendikulārā Zemes asij; šo riņķa līniju sauc par paralēli. Riņķa līnija kas apraksta elipsoīda lielas ass gali E, E1 ir ekvators. Caur mazo Zemes asi vilktas plaknes uz elipsoīda resp. lodes virsmas veido ar abiem poliem norobežotos lokus, kurus sauc par meridiāniem. Zemes elepsoids ir saplasināts no poliem un paplašināts uz ekvatoru. Starpība starp lielo un mazo pusi ir tikai 21 km. R= 6371km.
…
