Kā redzam, pantā gan ir minēts zaudējums, taču nav noteikts pienākums to atlīdzināt. Var prasīt to, par cik iedzīvojies jau citētā 3292.panta izpratnē. Šādam vispārējam pantam būtu jāseko paskaidrojošiem, detalizējošiem pantiem, kuri pašlaik ievietoti minētās Civillikuma apakšnodaļas sākumā.
1. Neesoša parāda izpildījuma atprasījums
2369.pants nosaka:
"Kas bez tiesiska pamata un tikai maldīgi uzskatīdams to par savu pienākumu kaut ko izdara vai apsola izdarīt otram par labu, tas var prasīt, vai nu lai atdod izpildījumu, vai lai atsvabina viņu no dotā apsolījuma. Ir vienalga, vai maldīgi samaksātam parādam no paša sākuma nav bijis tiesiska pamata, jeb vai tas zaudējis spēku tikai vēlāk."
Ja ir noslēgts pirkuma līgums un pārdevējs nodevis pircējam lietu, bet vēlāk noslēgtais līgums tiek atzīts par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, tad pārdevējs var šo lietu atprasīt. Neesoša parāda atprasījumam (lat. condictio indebiti) ir trīs priekšnoteikumi:
1) viena persona veic kādu mantiski novērtējamu darbību (apsola izdarīt) par labu citai. Likumā darbība nosaukta par izpildījumu, taču tas nav precīzi. Būtu jālieto apzīmējums "maldīgs izpildījums" vai "nepamatots izpildījums";
2) šai darbībai nav tiesiska pamata uz prasījuma pieteikšanas brīdi, tātad iespējams, ka līgums atzīts par spēkā neesošu no apstrīdēšanas brīža vai no noslēgšanas brīža kā absolūti spēkā neesošs vai darbībai nav nekāda juridiska pamata arī ārpus līgumiskajām attiecībām;
3) darbības veicējs ir maldīgi pieņēmis, ka viņam jāizpilda saistība.
Šo noteikumu piemērošana, protams, ir modificējama, ja ilgstoši pildāms līgums, piemēram, nomas līgums, ir jau kādu laiku pildīts, lietu reāli lietojot un par lietošanu maksājot. Tad katra puse ir saņēmusi konkrētus labumus un nevar prasīt restitūciju par pagājušo laiku. Apsolījums kaut ko izdarīt otram par labu var kļūt par atprasījuma pamatu tikai tad, ja tas jau ir izraisījis mantisku vērtību pāreju un radījis iedzīvošanos.Apsolījums pārdot (dot) lietu vai maksāt naudu šādas sekas nerada.
Tādas sekas rada tikai abstraktas saistības uzņemšanās, piemēram, vekseļa izdošana, tad var prasīt atsvabināšanu no apsolījuma, bet, prasījumu īstenojot vekseļa gadījumā, var sastapties ar grūtībām, ja vekselis jau ir indosēts citam.
Ja ir izpildīta tāda neesoša parāda saistība, kas vēlāk dabūjusi tiesisku pamatu, tad atprasījuma tiesība atkrīt {CL 2370.p.). Piemēram, nosacītas saistības izpildīšana, maldīgi pieņemot, ka nosacījums iestājies, pēc vēlākas nosacījuma iestāšanās neļauj atprasīt izpildīto.
Ja parāds tiešām ir pastāvējis, bet parādnieks maldīgi nodevis izpildījumu neīstai personai vai izpildījis ar neīsto priekšmetu, tad attiecībā pret saņēmēju jākonstatē, ka viņam nebija pamats izpildījumu pieņemt, un tas neapšaubāmi rada atprasījuma tiesības, pat ja nebūtu Civillikuma 2371.panta.
Toties svarīgu noteikumu nostiprina Civillikuma 2372.pants:
"Atprasījuma tiesība pieder ari tam, kam kaut kas bijis jāizpilda tikai pret nodrošinājumu, bet kas maldīgi to izpildījis, neizlietojot šo savu tiesību."
Atprasījums var izpausties arī prasījumā atdot parāda dokumentu (vekseli, parādzīmi), atlīdzināt izpildītos darbus, atjaunot atcelto servitūtu vai atcelt nodibināto servitūtu (CL 2377.p.).
2. Nākošā notikuma izredzēs izpildītā atprasījums
Ja kāds kaut ko devis pieņemdams, ka nākotnē iestāsies zināms notikums, tas var atprasīt doto, ja notikums neiestājas vai iestājas citādi (CL2384.p.).
Ja devējs pats kavē notikuma iestāšanos, tad viņš zaudē atprasījuma tiesību. Šo tiesību viņš zaudē arī tad, ja paredzētais notikums no paša sākuma bijis neiespējams vai neiestājas nejaušības dēļ (CL 2386.p.).
3. Atprasījums nelikumīga vai pretlikumīga pamata dēļ (condictio ob turpem causam)
Ko kāds saņēmis netikumīgam vai pretlikumīgam mērķim, to devējs, ja vien arī došana pati par sevi nav bijusi netikumīga vai pretlikumīga, var atprasīt no saņēmēja vai viņa mantiniekiem, vienalga, vai paredzētais mērķis sasniegts vai ne (CL 2387.p.).
…
